Krusas grauds

man ir jau mēnesi. pagājušo nedēļu pārdūra.
beidzot laikam tikšu vaļā.

lietoju:
pilienus
novārītas olas kompreses
masāžas.

Operējusi neesmu. Bija kādus 2 gadus divi tādi pie acs, bet kaut kā vienam tas viss iznāca pats ārā un tad pamanīju, ka otram ādas biezums kļuvis pavisam plāns un, nedaudz uzspiežot, arī no otra tiku veiksmīgi vaļā.

Āāāāā... un nelietoju nekādus līdzekļus un tautas metodes.

_komedija_ Pārdūra?
Man otrai acij bija, bet man viņu operēja 3 mēnešu vecumā un neko neatceros.

esmu saistīta ar medicīnu.
aizgāju pa blatam pie kolēģa.

un jā pārdūra.

Bija sen man tāds, daktere teica, ka visticamāk būs jāoperē. Bet līdz tam laikam izraxtīja kkādu smēri ko acī bija jāspiež un vēl kkādus graudiņus, kurus bija jādzer. To smēri tā arī neiesmērēju, bet graudiņus gan dzēru un pēc kāda laika pats pazuda.

Man krusas grauds bija 9 mēnešus. pa to laiku lietoju visu ko, ko dakteri ieteica, bet nekas nepārgāja. tad pirms mēneša devos uz operāciju. Un šobrīd gaidu kad izies šuvju diegi... Tik mani tagad interesē, vai tiešām man tas krusas grauds būs likvidēts?? Jo jau mēnesis cauri, bet krusas grauds vēl nav pazudis.. :( kad tad viņš pazudīs pilnībā?? :(

Man skolas laikā šitie nejaukumi bijuši 3 reizes, visas trīs reizes operēja ārā. Tagad atceros, ka operācija bija daudz īsāks un vienkāršāks process nekā čakarēšanās ar smērēm un pilieniem.
Par operāciju nav jābaidās- iepilina pilienus, lai skatiens miglains, ar lāzeri izgriež un aci 1 dienu tur ciet aizsaitētu, pēc divām dienām jau vispār neko nevarēja manīt, ka ir operēts.
Hmm, bet es tik neatceros, ka man būtu bijušas šuves, laikam, ka nebija.

Jā, ir operēts. Un nekādu lāzeri, bet naturāli ar šķērītēm izšņikāts caurums ārā pa visu plakstiņu. Pēctam man uz to paskatoties raudāt vajadzēja, un vēl vairāk, kad 2 ned. cik-tur-reiz dienā bija jāliek sāls šķīduma tajā vaļējajā brūcē, lai neiekaist. Nujā, un antibiotikas. Šķiet, pēc mēnešiem 3 atgriezos kaut cik normālā paskatā. Rētiņa tāpat vēl gadiem manāma.
Vārdsakot, labāk ātrāk rīkoties, nevis gaidi. Es biju nomarinējusies līdz temperatūra sāka celties.

Arī tāds bija uzmtesies, ilgu laiku nepārgāja. Teica, ka būs jāoperē, bet viņs pēc dakteres pabakstīšanas, tomēr pārgāja.

Man bija, nekādas smēres nelīdzēja. Operēja. Es nebiju gaidījusi, ka tā būs tik "nopietna" operācija - uzgaidāmā palāta, slimnīcas halāts, veda ar ratiņiem, bija jāguļ uz galda. Kad acij gāja ārā narkoze (operācija vēl nebija beigusies), man sāka palikt slikti. Kad mani aizveda atpakaļ uz palātu, gandrīz noģību, bet man pat nepalīdzēja izrāpties no tā ratiņkrēsla... Lai nu kā, pagājis gads, viss ir forši. Pēc operācijas gan kādu nedēļu acs bija kā uzsista (piepampusi). Man tās strutas, cik sapratu, grieza ārā caur to vietu, kur aug skropstas, un tagad man tur diemžēl neaug skropstas. Agrāk man bija lelles skropstas :(

Sunscreen
Šausmas, man arī bija bail par skropstām, bet tām par laimi nepieskārās, grieza augstāk. Taču kādu laiku pēc operācijas dzīvoju ar domu, ka būs jātaisa plasiskā, lai tās šausmas pēctam saglābtu, pamazām viss saauga kaut kā, nezinātājs nemanītu to mikro rētiņu virs skropstas līnijas. Godīgi sakot, to vispār neviens nezina, uz 3 mēnešiem vienkārši pazudu no sabiedrības, studijas iekavēju utt. Murgs. Un neviens nevar pateikt no kā, par pārtiku runāja daudz un dikti, saldumus un rūgstošos nedrīkstētu, kafiju, par imunitātes stiprināšanu, bet neko konkrēti.

kariño
Skropstas iztrūkst ļoti īsā posmiņā, bet, ja man nesanāk smuki uzkrāsot, tad redzēt diemžēl var. Godīgi sakot, kopš operācijas daudz retāk krāsoju skropstas, jo man kaut kā bail no tās tušas tīrīšanas. Šķiet, ka ierīvēšu kaut ko tai rētiņā vai pašā acī un ka atkal kaut kas uzmetīsies. Lielākoties nēsāju brilles, nevis lēcas, tāpēc skropstas krāsoju bezmaz tikai uz svētkiem :(
Daktere man teica, ka ja vienreiz ir uzmeties, tad var uzmesties vēl. Pagaidām (tfu, tfu) viss ok.
Ja vēl kādreiz tas gadīsies, noteikti pameklēšu vairāk info, kur to var likvidēt ar lāzeri. Toreiz vienkārši braucu tur, kur mani sūtīja VC4 ārste (viņa nosūtīja pie konkrētas ārstes Gaiļezerā).

fui, es atceros, man visu laiku beerniibaa bija kaa likaas miezha graudi, bet tad mani aizveda pie aarsta un man pateica, ka tas ir tas krusas grauds, un ka buus jaadur pushu. Laikam uz nervu pamata (jo man bija paniskas bailes un kritu histeerijaa - bija 10 gadi tad), pa nakti vinsh pats paarspraaga :D Pieceelos ar asiniim un strutaam aciis, bet cik es biju prieciiga, ka nekas nebija jaadur. tpu tpu tpu, kopsh taas reizes man ir bijis tikai kaads retais mazais miezha grauds, nav vairs hroniski.

Operēju pirms 3 gadiem. Viss ok, nezinu, ko tādu pastāstīt. Protams, biju nenormāli satraukusies pirms operācijas, jo tā man bija 1. reize, bet viss noritēja ātri un gludi. Nepalika nekāda rēta, acs tāda pati kā pirms tam.
Un pirms dažiem mēnešiem tajā pašā vietā atkal uzmetās. Kā es satraucos, jo tomēr tas ir pamanāms, un vēlreiz operēt tomēr negribas. Internetā salasījos, ka citi tikuši galā ar rauga tabletēm. Palietoju mēnesi, nekādi rezultāti. Daktere teica, ka krusas grauds var rasties no stresa un nepietiekama C vitamīna daudzuma. Regulāri dzēru šķīstošās (putojošās) C vitamīnu tabletes un patiešām palīdzēja! Vienkāršā veidā gandrīz līdz minimumam nogāja nost.
Taču atkal ir palielinājies... Ko jūs ieteiktu kā efektīvāko paņēmienu, lai krusas grauds pazustu uz neatgriešanos?

Pieminēšu, ka 1. reizē (kuru operēja), no krusas grauda izdalījās strutas un veidojās tāda kā krevele. Taču šoreiz, kad mēģinu tikt galā ar vitamīniem, krusas grauds neliek par sevi manīt (tikai tik, cik vizuāli) - ne strutas, ne sāp.

Tātad, man beidzot bija krusas grauda operācija.
Krusas graudu man operēja Stradiņos, Gaļina Šarkova. Uz operāciju bija jāgaida mēnesis. Jāmaksā 77 EUR.
Viss bija diezgan mierīgi. Ņemot vērā, ka šī bija mana pirmā operācija un man vienkārši ir panika no injekcijām un adatām utt., tad gāja pārsteidzoši labi.
Viss kopumā vilkās apmēram 3 stundas- līguma noslēgšana, pirmsoperācijas sagatavošana un pati operācija.
Noslēdzu līgumu, tad bija jāpārģērbjas un jāpasēž kādu laiku palātā, līdz mani izsauks uz operāciju. Uzgaidāmajā telpā man iedeva nomierinošu tableti, sapilināja acī pilienus, kas nomērdēja aci, nedaudz bija jāuzgaida un tad jau mani veda uz operācijas galdu. Biju pārsteigta, ka biju ļoti mierīga, jo pirms mani veda uz operāciju zāli pirms tam izveda sievieti, kas ļoti raudāja un nevarēja nomierināties, laikam tā tablete tiešām iedarbojās.:)
Man aizklāja veselo aci un otra palika vaļā, bet viss bija diezgan miglains un neko nevarēja redzēt. Vissāpīgākā bija anestēzija, ko dūra pašā krusas graudā- tā kā atklātā brūcē iepilinātu citronu sulu. Operācija bija īsa, kādas 15 minūtes, ķirurģe ar mani visu laiku runājās, lai novērstu domas no operācijas, jo es viņu pirms tam pabrīdināju, ka es varu noģībt :D
Pēc tam es pati piecēlos aizgāju līdz palātai, saģērbos un ar aizlīmētu aci braucu mājās. :) Pārsējs bija jānēsā līdz nākošajai dienai, pēc apsēja noņemšanas brūce jāziež ar smērīti.
Pēc 5 dienām bija jāatrādās dakterei, kur vizītes laikā tika izņemtas šuves. Pa tām 5 dienām arī nogāja uzpampums.
Tagad ir pagājušas 13 dienas kopš operācijas un viss ir praktiski sadzijis.

Varbūt ir vēl kādai pieredze ar šo operāciju? Man arī to veiks, dikti bail

Pacelšu

Gribu padalīties.
Manam vīram uzmetās tas krusas grauds. Nesmuks, zils...Ārsts teica, ārstēt ar .. olas, tējas, smēres utt.. ja nepāries operācija. nekas nepalīdzēja. Vienā tusiņā onka paskatījās uz viņu un ieteica, ar zelta gredzenu trīs reizes pārbraukt pāri. 1x,2x... dienā. Vienalga cik reizes. Pēc pāris dienas manīju sārtums pariet, palika mazāks. Pēc mēneša gandrīz pazuda. Pamēģiniet, ceru ka palīdzēs.