Jūs izvēlējās vai jūs izvēlējāties?

Tagadējais mani nocopēja.
Nejauši satikāmies ballītē, papļāpājām un aizpļapājāmies līdz rītam.
Es nemaz i nedomāju par kaut kādām attiecībām, jo tikko biju izšķīrusies no iepriekšējām un gribēju būt viena beidzot.
Bet es iekritu viņam sirsniņā, un viņš tik neatlaidīgi un superīgiem paņēmieniem mani centās satikt.. ka veiksmīgi arī mani pielauza un pierādījā, ka ir to vērts. Viltīgs, maita. :D

Tas bija abpusēji.. sarakstījāmies, satikāmies un iepatikāmies :)

Lai arī nav mums attiecības to tradicionālajā veidā, bet gan - kopīgas nākotnes mums nebūs, jo vēlamies dazādas lietas, bet šobrīd ir labi - laikam jau ka viņš, ballītē ievēroja, nocopēja un pēc tam izrādās negribēja tā vienkārši laist prom.

cormeum Viens no jums bija pirmais, kas atrakstīja. Kurš tas bija? :D

Laikam jau tas bija abpusēji. :D Sākumā viņam bija bail kaut ko man teikt, jo domāja, ka TĀDA meitene uz viņu nepaskatīsies, un es domāju, ka gan jau TĀAADS puisis uz mani nepaskatīsies. :D Abi kaut ko gaidījām, pat īsti tagad nemācēšu teikt..no kuras puses bija pirmais solis.

Lova, viņš uzrakstīja.. bet (kā atklājās) viņam nebija mērķis nodibināt attiecības, drīzāk virtuāli komunicēt. Es arī atbildēju tādu pašu domu vadīta :D Attiecīgi ar laiku pieauga interese un arī simpātijas :)

Vinjs mani noskatiija. Man bija draugs tai laikaa, bet vinjs no saakuma mani pievilinaaja ar draudziibu un peec tam arii saakaam satikties kaa paaris. Kaa uzsaakaam attieciibas, taa es izbeidzu attieciibas ar savu bijuso draugu, lai gan veeleejos to izdariit jau daudz agraak.

Viņš mani noskatīja pirmais :)

Vispār zinājām viens otru jau sen. Bet laikam jau, ka ''izvēlējos viņu'' es, jo pirmās divas reizes, kad tikāmies ballītēs, es biju tā, kas uzsāka sarunu un tā tālāk... Kaut arī jau tad es jutu vieglas simpātijas, tālāk bija doma tikai draudzēties - kā tad, nu jau esam kopā 3 gadus :D :)

No pirmaa briizha,kad iepazinaamies,jutu interesi no vinja puses,vins tads cilveks,Kurs loooti reti iemilas taa pa iistam,tad nu visi saaka par mums darbaa runaat,man vinja draugi saaka teikt,ka mes noteikti buusim kopaa utt,ka var redzeet ka vinjam taa interese ir taada pamatiiga par mani. Es sparojos pretii,nesen biju aizgaajusi no ex drauga ,saaku dziivot viena utt,biju plaanojusi buut viena kadu laiku,bet miilestiiba negaida. ;D
Varu teikt tomeer ka taas juutas bija abpuseejas no pirmas minuutes,bet vins uzneemaas iniciatiivu.
(l)

Nu mēs sākam ar strīdu virtuālajā telpā, tā norunājām-strīdējāmies mēnesi, līdz izdomājām satikties un tas bija diezgan abpusēji, ka iepatikāmies viens otram.
Es uzrakstīju tēmu, viņš man privātu argumentācijas vēstuli.
Kad satikāmies, tad vairāk iniciatore biju es. :)

Laikam arī man jāsaka, ka viņš bija tas, kas izvēlējās mani. Sākumā pati nebiju par viņu pārliecināta un īsti nemaz nedomāju par nopietnām attiecībām, bet pēc vairākām satikšanās reizēm un jo vairāk iepazinu viņu, sapratu, ka tur kkam ir jābūt. Tā nu tgd jau kādu ilgāku laiku esam kopā. :)

Mūs izvēlējās meita. Nebūtu viņas, mēs tā arī kā tizlenīši divi tirinātos viens otram apkārt bez nopietnām attiecībām, kamēr vienam pieriebtos un mēs aiziet katrs savu ceļu. Neviens no mums baigo iniciatīvu neuzņēmās un viens otru nelencām - tas notika dabiski un bija skaisti. :)

Es vinju nokoljiiju baaraa.

izvēlējās mani. zinājām viens otru jau pirms tam, bet vienā ballītē satikāmies, pavadījām laiku kopā. tad viņš mani uzaicināja doties izklaidēties, pēc tam es viņu un tā nu jau esam vairāk kā 4 gadus kopā :)

Es viņu pirmā! Tā kā esmu tāds mednieces tips un viņš tāds vēss un atturīgs, kas, savukārt, manī radīja ārkārtīgu interesi, sapratu, ka gribu šo vīrieti iekarot! Jā, pagāja 3 gadi, lai panāktu vēlamo, bet bija tā vērts un nu laimīgi esam kopā 4. gadu! :)

Viņš sākumā mani noskatīja, tad man viņš nepatika, un pēc tam dzīve izdomāja, ka mums ir vēlreiz jāsatiekas, un tad jau mēs abi sapratām, ka ir jāmēģina. :)

Viņš, bet es nepretojos.

Mēs abi viens otru izvēlējāmies. Jau no bērnības sapņoju par šādu attiecību modeli, kur attiecības sākas ar abpusējām simpātijām, nevis kāds kādu nocopē.
Ilgu laiku bijām vienkārši labi draugi un tikai pamazām kļuvām par ko vairāk.

savu vīru laikam nocopēju pati,dzīvojām vienās kojās,blakus istabiņas,kad vēl abiem bija citas attiecības jau metu acis uz viņu:Dizrādās viņš arī:D
un tad vienā balīte izdomāju ka man jāzin kā viņš skūpstās:D
pēc otrās ballītes man jau vajadzēja viņa nummuru un tā sākas:)
pats man škiet nebūtu rīkojies:D
un tā jau drīz pieci gadi būs kad mēs tikai niekojamies:Dgredzeni pirkstos,bebeis puncī,bēt nedomājām neko nopietnu:D