labāk izšķirties bija tagad, nekā pēc kaut vai 5 gadiem. nediskutēsim, cik daudz no tā visa saprot vai nesaprot bērns, bet, ja viņš būtu vecāks, viņš noteikti vairāk saprastu un grūtāk būtu visiem. labāk, lai bērnam no vecākiem ir viena pati laimīga mamma, nevis nelaimīga mamma un tētis, kas nav tētis, kurš liek ik pa laikam par to manīt.
tas, ka ne vienmēr vientuāljiem vecākiem izdodas uzreiz izveidot jaunas un kvalitatīvas attiecības, nenozīmē, ka tas ir slikti. jā, bērni no tā cieš, bet tāda ir dzīve. es sievieti noteikti tagad nenosauktu par bezatbildīgu. viņa ir atbildīga par atbildīgāku, ja izšķīrās no vīrieša, kurš nevarēja pieņemt viņas bērnu. un to nekad nezināsi, vai otrs spēs pieņemt cita bērnu vai nespēs. tāda ir dzīve. un viņa ir jādzīvo tāda, kāda viņa ir. es nešaubos, ka tu vēli labāko savam bērniņam.
tu atradīsi citu vīrieti, tev būs laimīgas attiecības, un cerams, ka bērns ar to vīrieti jutīsies laimīgi. katram vīrietim nav jābūt tava bērna tēvam. viņam jau ir tēvs, lai arī viņš ir tālumā. jaunais vīrietis varēs pildīt bērnam atbalsta funkcijas, bet viņš nekad nebūs īsts tēvs tavam bērnam, ja tu saproti, par ko es runāju. un tas nav nekas slikts. attiecībās vnk būs visiem jāatrod vidusceļš. tas arī viss.