mīļotā svešiniece

Pasaki ka tev tāds uzvārds ir :) JA būsi nozimiga ,svariga ,miles tevi ,tad uzvārds pie kājas man butu .

Bet ja tiešām uzvards tā bojā dzivi ,panem un nomaini to ,50 ls jamaksā par uzvarda mainu.Un gan jau pasu daļā ieteiks labus uzvardus tev.

it kā nekas sevišķs, bet stulbi meli :D
varbūt vari iet pasē nomainīt uzvārdu un nekas vairāk nebūs meli, ja tas otrs uzvārds šķiet labāks?
un, jā draugs var sadomāties sazin ko par to, ko esi teikusi vai neesi, ja jau pat esi melojusi par uzvārdu...vai arī pasaki, ka vnk, kad iepazināties, tad tev vēl bija otrs uzvārds, bet ar laiku nomainīji pasi. vai arī vnk pasaki patiesību...aj tiec ar to situācija pēc iespējas ātrāk galā. jo vēlāk draugs atklās tavus melus, jo grūtāk viņam pēc tam tev būs uzticēties no jauna.

Pasaki kā ir, ka tev mammas uzvārds patīk labāk un iepazīstoties vienmēr lieto šo uzvārdu. Saki, ka biji piemirsusi, ka neesi vēl pateikusi īsto. Nedomāju, ka puisim būtu par ko apvainoties, mammas uzvārds tomēr nav pilnīgi meli.

Peony, paldies. Tu mani iedrošināji :)
Jo nav arī tā , ka to es pateicu tikai viņam, tajā laika posmā iepazīstoties es lietoju to mammas uzvārdu, jo biju plānojusi uzsākt uzvārda maiņu,bet tomēr beigās, kad viss ievilkās tas palika malā, ģimenisku apsvērumu dēļ.

nu tad jau viss izskatās vēl labāk. izskaidro šo situāciju. draugs no sākuma varētu būt apjucis u.tml., bet, ja nav stulbs, tad sapratīs un neveicinās nekādas attiecību plaisas.

paldies Jums , dāmas :)

Mmm.. Tavs draugs ienīst krievus? Citādi neredzu iemesli slēpt slāviskās izcelsmes uzvārdu..

Neienīst. Tieši otrādi, viņam ir daudzi pazīstamie un pat ar draugi ar kuriem viņs komunicē. Un, ja piemēram kādā veikalā viņu sāk uzrunāt krieviski, viņš pat par to nemulst . Drīzāk problēma ir tieši manī. Tikai nesaprotu kāda. Jo ģimenē, mēs sarunājamies latviski mums ir latviešu tradīcijas, esmu augusi kā latviete. Bet iepazīstoties ar puisi, es viņu iepazinu internetā, nezinot ne viņa balsi, ne uzskatus ne ko, tāpēc baidījos,ka viņš varbūt pārsteidzoši par mani kādus secinājumus izdarītu. Zinu, ka izklausās diezgan absurdi, jo uzvārds un vārds taču nav noteicošais,taču tajā brīdī es labāk pasakot to, ko pateicu.
Un tā kā tā bija vienīgā reize, kad viņš pajautāja --'' Kāds tev uzvārds? kā saglabāt tavu numuru?'' Pēc tam man neienāca prātā ka būtu jāpasaka īsto,jo ikdienā jau nav jālieto mājās..

Nikola, tad domāju, ka nevajadzētu būt problēmām :) Protams, nedaudz Tu samelojies, bet ne jau tādā mērogā, lai pārtrauktu attiecības tāda sīkuma dēļ. Ieteiktu Tev ar viņu par to aprunāties.

Nē, par attiecību pārtraukšanu nebaidos, jo mums ir pārāk laba abpusējā saskaņa, ko es pat nespēju noraksturot vārdos. Vienkārši tas fakts, ka tik muļķīgi patiesībā, meli sanāca, mani pašu mulsina un nostāda neertā situācijā.
Šad tad draugs ieminās un iesmej par faktu, ka rakstniece Aspazija slēpa savu patieso vecumu un cilvēkiem teica pavisam citu. Es viņam jautāju- Bet vai tas kaut ko maina? un ja , piemēram es Tev pateiktu , ka man patiesībā ir tik un tik gadi, Tev tas mainītu nostāju pret mani? Mana būtība jau nemainītos un cilvēks es tas pats būtu .. 'Viņš pasmīnēja un teica , ka protams , ka nemainītu neko.
Bet tomēr viens ir iztēloties kādu situāciju un pavisam kas cits pašam būt tajā ..

Priecājos, vienīgi , ka viņš man tāds gudrs un prātīgs un visu izrunā , tāpēc man ir tikai jāsaņemās

Es tavā vietā būtu izmantojusi to situāciju, kad viņš tev teica par to Aspaziju, un tad arī pateikusi. Bet nu es domāju, ka jo ātrāk pateiksi, jo labāk būs, tāpēc nevelc garumā. ;)

ebbie Tajā brīdī , kad mājās valda smiekli un omulīgums nemaz negribas bojāt , tapēc vienmēr novelku garumā. Bet šonedēļ noteikti izdarīšu :)

Ja jau uzvārds vēl tāpat nav nomainīts un ja esi pārliecināta, ka šādi meli neizraisīs pārlieku nopietnas sekas, tad jau nekas cits nemaz neatliek, ir tikai jāpasaka patiesība :) Padomā par to no tādas puses, ka, ja gadījumā viņš apvainosies vai ja jūs sastrīdēsieties, tad labāk to pateikt pēc iespējas agrāk. Jo, kā agrāk pateiksi, tā ātrāk "vētra" iztrakosies un līdz ar to arī ātrāk norims, būs miers, nebūs jādomā, kad un kā to pateikt.

Tas tak tikai uzvārds... :) Ja es uzzinātu, ka mans draugs man 7 gadus melojis par savu uzvārdu, smietos 2 nedēļas no vietas :)
Tā arī pasaki - "Klau, kauns bija īsto uzvārdu teikt, tāpēc pateicu mammas. Piedod." Normāls cilvēks par to traci necels. Sievietei uzvārds jebkurā gadījumā ir mainīgs lielums :)

Citi melo par sānsoļiem, es samelojos par uzvārdu.. Tādā situācijā jau tikai vien es varu iekļūt :D
Bet ja godīgi iekšēji nepatīkami. Es laikam nevarētu iedomāties tādu situāciju, ka man draugs pateiktu-- ''zini, man tomēr cits uzvārds'' :D :)
bet ceru, ka viss būs labi un to viņš neuztvers kā pārlieku nopietnu faktu, jo kā jau Riry Tu saki, sievietei uzvārds ir mainīgs lielums, un tas jau neietekmē manu personību un attieksmi pret viņu kā tādu. Tas ietekmē cieņu, jo es tomēr noklusēju. Bet ticu tam, ka katram cilvēkam ir savi untumi, un šis ir manējais. Tas nebija aiz ļauna nodoma, arī savtīgu nolūku nē

Es jūtos, tik superīgi :) Vakar pēc vairākiem mēģinājumiem, beidzot sadūšojos un pateicu :)) viss kārtībā :)

Nikola - un ko draugs uz to atbildēja? kā tu viņam par to pateici?

Pa dienu abi bijām darbā, es jutos ļoti slikti , jo vairākas dienas pirms tam mēģināju, bet nevararēju sadūšoties, jo tomēr jau gadu draudzējamies, dzīvojam kopā un es kautko tādu varēju noklusēt.
Es viņam aizrakstiju, ka vēlos aprunāties, jo man bija bailes to darīt mājās, bet tad sapratu, ka tā nav saruna pa telefonu, un pateicu, ka aprunāsimies vakarā. Lieki piebilst, ka sanervozēju viņu ne pa jokam, jo viņš jau savā galvā sazin ko bija sadomājies.
Vakarā pārnācām mājās, pagatavojaam kopā vakariņas, iededzaam sveces, pavakriņojām ar glāzi vīna.. Un noskatījāmies kopīgi seriālu. Viņš mani ilgi tincināja, lai beidzot nevelku garumā un pasaku kas sakāms, jo tas jau viņu patiešām uztrauc un biedē..
Bet es, varbūt smieklīgi izklausīsies, nezināju kā man to visu viņam pateikt runājot, lai viņš nejustos apmulsis un pareizi visu uztvertu. Tāpēc es izstāstiju to visu savaa portatiivajaa, ka esmu radijusi mulsinosu situaciju par kuru jutos neeerti utt.. Un visu savu stastaamo, kaa izveidojaas sis parpratums (daleeji meli, jo tomeer tas bija manas mammas uzvards kuru tik tiesham veleejos pievienot pasee) un iedevu vinam izlasiit, bet pati tikmeer aizgaju uz dushu!

Vins uztveera mieriigi, teica, ka bija sadomajies kautko sliktaaku un teica, ka nekas jau taads tas nav. Vins teica, ja es butu izdomaajusi to uzvaardu tad gan tas buutu loti divaaini un vinam nepienemaami, jo kam gan cilveekam sleept savu identiitaati. Ta kaa apskaidroju kas un kaa, vins nedusmojas un reageja veseliigi :)

oti ciešs kontakts, dzīvojam kopā, ļoti mīlam viens otru, bet tā kā ikdienā nenākas izmantot, vēl joprojām nav sanācis atklāt īsto uzvārdu.

super. dzivo kopa ar kadu kurai pat lāga pasi nav redzeis, un uzvardu nezin:D

kubiete kad tu saac tikties ar puisi vai kaad saac ar vinu dziivot kopaa, iesniedz savu pasi, krediitkartes datus un veel citus dokumentus? mums bija ar ko nodarboties