Ella,jocīgi.Kad kāds citos gadījumos sāk salīdzināt suņus ar bērniem,tad tie ir nenormāli un tas nav salīdzināms.Tagad salīdzināt bērnu ar suni ir ok.Bērns nav suns un suns nav bērns.Bērnam katram ir vajadzīga sava istaba,sunim ir vajadzīgs saimnieks,kas nevar būt vairākās istabās vienlaikus.Un es nesu atbildību par visiem saviem suņiem,gan par to,kuru atdevu sev vistuvākajam cilvēkam-mammai,gan par tiem diviem,kas palika ar mani un kodējam pretī nedeva,bet ļāvās,lai tos plēš gabalos.Kastrācija līdz kobeļiem,bet ja kaujās divas kuces,tad tur nelīdz nekādas sterilizācijas,viņas kaujās,jo viņas vienkārši viena otru neieredz.Kaimiņiem arī šāda situācija,bet nu viņiem vilki dzīvo tikai ārā,uzbuvēja ārā voljēru un abas uz maiņam laiž ārā,citādi plēš viena otrai rīkli pušu un nekas,ka abas sterilizētas,tas starp kucēm nemaina neko.
Ar suni viss ir kārtībā,jau vakar no rīta atgriezās pie mammas.Pārsteidz tikai cik daudz cilvēki tai maximā momentā esot bijuši gatavi savākt mūsu suni un jau tai paša vakarā vest prom uz pavisam citām pilsētām un nevienam neko neziņot-kā savējo.Visi gan nosprieduši,ka suns labi kopts,nagi apgriezti,spalva spoža,ap kaklu jauna siksniņa un,ka tas noteikti tikai pazaudējies,jo esot bijis uzreiz redzams,ka suns pa veikalu skrien un kādu meklē. Vispār vīrietis,kurš paņēma suni nemaz negrasījās atstāt nekādu info par sevi,bet apsargs licis,lai atstāj numuru vismaz viņam,jo acīmredzot vienīgais iedomājās,ka kopti suņi tā pat vien pa ielām nemētājas.
Un mans cepiens nebija par to,ka kāds sunim deva naktsmājas vai rota gadījumā to paņēma pie sevis,bet par to,ka cilvēki tos vienkārši piesavinās.Paldies par to,ka to rotu aizveda pie ārsta un pabaroja tās dienas un paldies tam vīrietim,ka mūsu Nelliju neatstāja pa nakti uz ielas un ļāva izgulēt nakti pie sevis.Taču nav normāli piesavināties jebkādas svešas lietas,nevienam par to neziņojot.Es pati reiz atradu uz ielas kucēnu.Nu neienāca man prātā to suni piesavināties uzreiz sev un nekas,ka kucēns un forš un mīļš.Paņēmu pa nakti pie sevis un uzreiz visur saliku sludinājumus un nākošajā rītā ar visu suni staigāju pa pilsētu un prasīju visiem vai nezin,kam tas suns ir un veiksmīgi arī atradu īpašniekus,kas,protams,par mazo bēgli uztraucās.Manuprāt,tādai būtu jābūt normālai reakcijai atrodot svešu suni. Tam nav jābūt pienākumam,tā ir normāla cilvēciska reakcija,jo katram var gadīties nelaime.
Tas būtu tā pat kā atrast kaut kur pazaudējušos mazu bērnu un vest to uz laukiem tikai tāpēc,ka mīļš.Nekur jau it kā nav rakstīts,ka kaut kur būtu jāziņo,ka atrasts bērns un tas arī nav svešu cilvēku pienākums to bērnu vākt un vainīgi ir tikai vecāki,bet tomēr cilvēkiem tādās situācijās šķiet loģiski par to ziņot.Cilvēkiem šķiet loģiski ziņot par atrastu mašinas numura zīmi,bet suni redz šķiet normāli pievākt un nekur neziņot.Ir arī nerakstīti likumi,kurus normāli cilvēki ievēro.
Par rotu starp citu vispār paziņoja vetārsts,ka pie viņa tāds suns ir vests.Atradēja pat nebija domājusi viņu atdot,vetārsta čekā redzams,ka sunim pat cits vārds jau bija iedots.Nu neuzskatu,ka tas ir normāli.Ir normāli un apsveicami dot pajumti tādam nozudušam sunim un palīdzēt,ja nepieciešams,bet nav normāli noklusēt,ka tāds ir atrasts.Mūsu Nellija visu nakti bija nervozējusi,visu nakti negulējusi,no uztraukumiem vēl vēders sagājis grīstē,bet cilvēki vēl apspriež domu tādu suni piesavināties un nevienam neko neteikt.Viņa bija tik laimīga atgriežoties mājās,visu dienu kājām gaisā nokrāca.
Sakiet,ko gribiet,bet ir gan bezatbildīgi(pret dzīvnieku,jo tie nav plīša rotaļlietas un pēc savējiem skumst tā pat kā cilvēki) un riebīgi(pret saimniekiem,kas par pazudušo draugu uztraucas,nervozē un cer,ka nav notikusi kāda nelaime,mans tēvs jau bija pieņēmis,ka suni sabrauca mašīna vai mežā nošāva) pievākt svešus dzīvniekus un nemeklēt to saimniekus.Tas tiešām nav grūti ielikt sludinājumu,neprasa pat 5 minūtes.Bet laikam jau es viena tāda nenormāla,kas uzskata,ka par atrastiem dzīvniekiem ir jāziņo un jāpalīdz savest ģimeni kopā.
1997
