Pie psihologa eju jau kādus gadus trīs, es esot ļoti emocionāli nestabila un varu aiziet galējībās visādās jomās, līdz ar to psihologa apmeklējumu uzskatu, kā ikdienišķu savas dzīves daļu, kas man palīdz tikt galā ar sevi.
Agrāk gāju, man ļoti patika. Tagad īsti nav vajadzības - dzīve ir lieliska! :D Bet nedomāju, ka ir slikti iet pie psihologa, tas ir pēc katra paša ieskatiem.
runaway nju tas nebija tā domāts. Vienkārši domāju, ka daudziem cilvēkiem psihologs šķiet TABU, kas man šķiet jancīgi priekš 21. gadsimta. Es arī apmeklēju un par to nekaunos. Manuprāt, tas ir stilīgi :D
Ļoti interesanti uzzināt - kāds bija pirmais apmeklējums? Vai nemulsāt, ka priekšā tomēr svešs cilvēks utt? Ja kāda vēlas pastāstīt, kā īsti ir,gan pie psihologa, gan terapeita?
Kāpēc lai mulstu? Tāpat kā es aizeju pie ārsta un pasaku, ka man tur, kaut kur sāp, es aizgāju pie terapeita un pateicu, ka man ir tāda problēma un vēlos to atrisināt.
243
