palikt pie viņa un runāt par kopdzīvi

430

Reģ: 21.06.2013

Pēc dažām dienām darbā būs tusiņš ar pasēdēšanu pie galda un pirti. Tur būs arī mans draugs. Pēc tusiņa gribu lai viņš mani nevis uz mājām, bet pie sevis. Zinu , ka viņš man to nepiedāvās, tāpēc nolēmu uzbāzties ar to pati. Pie viņa esmu vairākas reizes palikusi, bet vienmēr tā r bijusi mana iniciatīva, viņš pats to nekad nepiedāvā, bet nekad neatsaka, un mēs kopā pavadām brīnšķīgu nakti, arī ar sexu. Kā Jūs meitenes uz to skataties ka vienmēr iniciatore esmu es. Viņš par attiecībā vispār nemīl runāt. Vienreiz pamostoties no rīta pajautāju- kad dzīvosim kopā, viņš smaidot pateica-rīt. Līdz ar to mūsu saruna arī izbeidzās tā neko arī nesarunājām. Gribu kārtīgi par šo tēmu izrunāties, bet arī neapvainojot un nenosodot viņu, jo galu galā kopā jau esam gandrīz 4 gadus un vēl nedzīvojam kopā. Lūdz, lūdzu meitenes palīdziet atrast pareizos vārdus un iedrošiniet mani, jo pats viņš šo tēmu neuzsāks, tāpēc esmu to nolēmusi darīt pati.

26.12.2013 16:56 |

qwe

3489

Reģ: 20.06.2013

Ja tu viņu nostādīsi fakta priekšā un viņš tomēr nepiekritīs dzīvot kopā, bet labāk šķirties, tad padomā vai ir vērts būt kopā ar tādu cilvēku? Tevi tas apmierinātu? Mani ne.

26.12.2013 19:12 |

cloo

5941

Reģ: 30.10.2009

Varbūt bērnus vispār grib, bet domā, ka pa vecu jau tiem.
Pieradis pie vientuļnieka dzīves - noteikti. Jamīl autori, tad drošvien, ka mēģināt vismaz mēģinās. Ar bailēm papēžos par iespējamību, ka autore pārdomās attiecību jēgu un vērtību un redzot, kāds ikdienā - ies prom. Bet mēģinās gan jau. :)

26.12.2013 19:55 |

cormeum

16391

Reģ: 09.10.2011

Es droši vien lielas lietas nekārtotu pēc tusiņa, bet iesaku izrunāt šo jautājumu citā jaukā, skaidrā dienā :) Vismaz kaut kāda skaidrība būs :)

26.12.2013 20:05 |

enija

1073

Reģ: 12.03.2012

avene, tev ir 34 gadi. Tavā vecumā ir pilns ar vientuļiem vīriešiem, kuri ir, protams, šķīrušies, vientuļi, bet vēlas nodibināt jaunu ģimeni arī.. Es ar tādu muļļu negribētu būt kopā. bez tam bērnus līdz tam vecumam jau sen būtu jāuztaisa, un ja to vīrieti vispār mīli.... tad tur būtu ko domāt...
Bet neizklausās, ka Tev pret viņu ir siltas jūtas... drīzāk tāds vēss aprēķins un pieradums.

26.12.2013 20:15 |

LeeLen

Reģ: 26.12.2013

Jārunā ar pašu vīrieti. Tik jāapdomā, vai vēlies sev blakus vīrieti kuru uz nopietniem lēmumiem ir jāpakūda un jāuzdrošina :)

26.12.2013 20:21 |

Beibe.Marta

7682

Reģ: 31.01.2013

bet kopā nav dzīvojis ne ar vienu.

diagnoze

26.12.2013 20:57 |

Beibe.Marta

7682

Reģ: 31.01.2013

iedomajies, vinjam nav pieticis ar 4 gadiem lai uzsaktu kopdzivi. ja tomer uzsaksiet, nebrinies, ka bildinas vep pec 4 iem, precesities kad tev bus 45 un pirmo bernu sagaidisi pensijas vecuma.

26.12.2013 21:00 |

so.so

2916

Reģ: 27.08.2009

A tev tas tā līdz šim licies ok? Jūs dzīvojat vienā pilsētā/mazpilsētā/ciemā, darbā parunājat, darbā pasvinat, paliekat viens pie otra šad tad, viņš ķīlē tavu mašīnu, aizejat kaut kur kopā. Un? 1 gadu, ok, neatkarīgi aizņemti cilvēki, maz laika kopābūšanai utt. Bet 4 gadus?! Tev iepriekš 4 gadu laikā nav ienākuši galvā jautājumi par to, kā viņš tevi redz? Varbūt ne kā dzīvesbiedri tradicionālā izpratnē (draudzene, sieva utml)? Varbūt kā draugu ar benefitiem vienkārši? Nu, es nezinu. Vienalga par vecumu, bet es jau savos 23 sen būtu gribējusi saprast, KAS tad īsti tās attiecības ir. :/

26.12.2013 21:10 |

Libra

7143

Reģ: 13.04.2012

Kad sākumā izlasīju, ka 4 gadi - man nelikās nekas traks. Mēs arī attiecībās bijām 4,5 gadus pirms sākām dzīvot kopā. Bet nu mēs bijām studenti un dzīvojām pie vecākiem. Kad paaugāmies, sākām kopdzīvi.
Ja pieaudzis vīrietis nespēj izšķirties par šādu soli, tad noteikti tam ir ļoti nopietni iemesli. Negrib, baidās, vai varbūt tevi neuztver tik nopietni. Izrunājies, nekas cits šajā situācijā nepalīdzēs.

26.12.2013 21:17 |

avene2

430

Reģ: 21.06.2013

To so.so
Jā līdz šim man tas likās OK. Es pie tā esmu pieradusi, katru dienu redzamies, sarunājamies, viņš vienmēr ir ar labu humora izjūtu, kopā ir jautri. Varbūt daļēji vaina ir manī, jo pie šādas domas nonācu tikai tagad, ka jau apkārtējie sāk uzdot jautājumus-kad tad jūs beidzot būsiet kopā pa īstam.
Visā visumā es savam vīrietim uzticos un nedomāju ka viņš mani gribētu pamest. Ja tā īsti padomā tad 4 gadu laikā mums pat īsti strīdu nav bijis. Tikai pāris reižu esmu papūtusies par viņa pārlieku asajiem izteicieniem (kuri pat nebija vērsti pret mani)

27.12.2013 09:59 |

comic_sanss

904

Reģ: 21.01.2013

avene- tieši tamdēļ jau to strīdu jums nav- jo viss sākas tikai pēc kopdzīves! tici man :D

27.12.2013 10:31 |

Ebe

2715

Reģ: 12.09.2012

viņam 41

Arī viņa mamma atbalsta mūsu attiecības.

Es saprotu, ka izrauju no konteksta divus teikumus un tomēr šis mani darītu bažīgu...

27.12.2013 10:45 |

Ebe

2715

Reģ: 12.09.2012

Ja tā īsti padomā tad 4 gadu laikā mums pat īsti strīdu nav bijis

Strīdu nav, sarunu par attiecībām nav, kopdzīves nav... kas īsti starp jums IR?

27.12.2013 10:46 |

Sany

8272

Reģ: 29.01.2009

ja viņam aiz muguras nav nopietnas attiecības, tad nu loģiski ir tas, kas tagad notiek..viņš ir pieradis dzīvot tā, kā viņš dzīvo. un, ja 4 gadu laikā tikai pēc taviem ierosinājumiem tu esi palikusi pie viņa pa nakti, man jau sen būtu apnikušas tādas attiecības. manuprāt, viņam vnk ir tikai labi ar tevi, kamēr ir tā, kā ir. piedod, bet nedomāju, ka viņš tevi precēs arī pēc tava ierosinājuma. ja nu vienīgi viņš pēkšņi neattopas..
un cilvēki uz vecumu bieži vien labprātāk dzīvo vieni un atsevišķi, lai gan viņiem ir partnerattiecības. tas izskaidrojams ar to, ka viņi vairāk nevēlas iziet ikdienā uz kompromisiem, sākt sadzīvi (kur nu vēl 40 gados pirmoreiz)..
kā jau teicu, es sliecos uz to, ka viņš vairāk neko nevēlas ar tevi...iespējams, ka pēkšņi attapsies, ka vēlas ar tevi kopdzīvi, bērnus, kāzas, bet nedomāju, ka tas būs uzreiz tagad pēc tavas vēlmes..tas tomēr ir nopietns solis..

27.12.2013 13:00 |

manhattanite

1440

Reģ: 08.04.2013

Neesmu gan tavos gados un pieredzes ar šādām situācijām man nav, bet ja es būtu tavā vietā - mūžam vīrietim nekārtos kaklā, lai pats skrien pakaļ! Un, manuprāt, tavos gados jau būtu svarīgi veidot ģimeni, dzemdēt bērnus, u.tml., nevis zīlēt, kad tad beidzot uzsāksim kopdzīvi, u.t.t.
Turklāt, viņam jau ir pāri pa 40... nu come on.