palikt pie viņa un runāt par kopdzīvi

Sasteigt??Hallo, 4 gadi!! Pēdējais laiks tas ir. Tavs bioloģiskais plkst nestāv uz vietas,viņam arī nē,ja kas. Par ko viņš domā,nesaprotu.

Jusu vecuma vairs nav ko vilkt garuma, ja ta var teikt.
Vienkarsi atrodi piemerotu bridi un atklati izrunajaties, ka jus talak redzat savu nakotni.
Nevajag vinam neko uzspiest, tacu izrunajaties, pajauta ko vins velas, ka nevelies vinu iegrozot vai ka, tacu gribi zinat vai vins grib dzivot kopa ar tevi vai ne, vai vinam ir labi ta la ir, vai baidas utt.
Ja megina atjokot, tad tomer izsver, ka ta ir nopietna saruna.
Galu gala tas butu tikai godigi pret tevi, ja vins izstastitu savus planus, jo neesat jau mazie berni.

avene tavā vietā nevilcinātos vairs. Ja esi pārliecināta, ka vēlies to, tad runā ar viņu. Vai - sākumā sāc biežāk palikt pie viņa. Lai jūt, ka tas ir labi, nevis tagad vairs nevarēs skaļi laist gultā, uz poda stenēt vai dušā dziedāt. Vecums ar tāds, ka vairs ilgāk vilkt nevajadzētu, savādāk tā ar paliksiet katrs savā dzīvesvietā, pa retām reizēm paciemojoties.
Motivācija saņemties un sākt runāt - ja nesāksi, tad nekas arī nemainīsies un vienkārši neapmierinātība augs. Runā!

Virs 40 un nekad, nekad nav bijušas nopietnas attiecības (ar kopdzīvi utml)?

Varbūt tiešām viņš negrib dzīvot kopā. Ne nu tas viņu padara par sliktu cilvēku uzreiz, bet nu, ja, sākt dzīvot ar kādu kopa ir jo vecaks, jo grūtāk (pēc savas pieredzes spriežu).

Man 34, viņam 41.

Ja viņam nav bijusi kopā dzīvošanas pieredze, tad pēc 40 gadiem to uzsākt ir diezgan grūti. Šajā vecumā jau parasti neviens neko mainīt negrib un otram kaut kas ir nepieņemami tad būs grūtāk.
Visticamākais ka viņā ar esošo situāciju ir apmierināts un neko īpaši mainīt negrib. Vai vienkārši negrib pieņemt nekādus radikālus lēmumus.
Bet ja gribi ko uzsākt - gan jau ir vietas kur viņam var uzspiest.

Izklausās pēc tipiska vecpuiša. Viņam sieva ir bijusi?

Paldies meitenēm par sniegtajiem padomiem.
Nē sieva viņam nav bijusi, draudzenes ir bijušas, kā nekā mūks jau nav, bet kopā nav dzīvojis ne ar vienu.
Mēģināšu saņemties, atrast pareizos vārdus, jo esmu pārliecināta, ka atgrūst viņš mani netaisās, bet tai pat laikā arī pats šādu sarunu neuzsāks.

Sākumu lasot, liekas, ka esat nesen sākuši tikties un tu viņam normāli uzbāzies. Īpaši tas

Vienreiz pamostoties no rīta pajautāju- kad dzīvosim kopā

, bet 4 gadi? Viņš vispār uzskata jūs par pāri? Kā var 4 gadu laikā neaicināt meiteni pie sevis palikt?

Pieljauju iespeeju, ka vinjsh ir cilveeks vientuljnieks, kuram ilgstosha otra cilveeka klaatbuutne ir nepatiikama, taapeec arii shaadi izturaas. Negrib tevi pazaudeet, taapeec pasiivi piekriit. Viens muusu gjimenes draugs taads ir. Vinjsh uzbuuveeja virs garaazjas dziivokliiti, kuraa ielien uz divaam dienaam. Sievinju miil, labpraat pavada laiku ar vinju, bet nespeej uztureeties cilveekos ilgstoshi. Arii darbaa vinjsh iet uz savu firmu .... pa nakti, kur kaarto visus papiirus un apdara darbus tad, kad neviena apkaart nav. BBQ tusinjos un balliitees vinju varam biezji atrast vienatnee pusstundu seezjam daarza taalaakajaa nostuurii, luurot zvaignees.

Viņš dzīvo pie mammas?
4 gadi kopā, tas nozīmē, ka labi viens otru pazīstat, tātad nebūtu jābūt problēmām, lai aprunātos. Saki, ka TEv šķiet normāli, ja ikdiena jums būtu kopīga, ka vēlies no rītiem kopā mosties, gatavot viņam, ka gribi reizē gulēt iet utt. Vai arī mēģini lēnām iefiltrēties viņa miteklī :D
Vispār esmu pārsteigta, ka attiecības jau 4 gadus, bet jums joprojām randiņu laiks...

Par pāri jau rakstīju- jā uzskata un sabiedrībā vienmēr esam kopā.

Šī situācija izklausās neticama. Esat sen jau pieauguši cilvēki un apzinaties, kā tās lietas notiek. īsti nespēju iedomāties, ko jūs īsti pa šiem četriem darījāt kopā, ka jums vēl aizvien ir grūtības vienam ar otru runāt. Tiešām ne reizi, nevienu reizi neesat runājuši par kopdzīvi, viņš nav nekādā veidā paudis savus uzskatus par ģimeni, bērniem, nepiemin tevi savos nākotnes plānos?

To krista
Savā ziņā es pati esmu vientuļniece un man reizēm patīk pabūt vienai tā lai mani neviens netraucē, es strādāju tādā darbā, kur visu laiku ir jābūt kontaktā ar cilvēkiem, tāpēc gribas nieru un klusumu.
Varbūt tieši tāpēc es tik vienkārši es izturēju tos 4 gadus tikai satiekoties. Nav jau nemaz tas randiņu periods tik slikts, tikai reizēm jau sāku gruzīties par nākotni savu gadu pēc. Un arī izjūtu kaut kādu spiedienu no apkārtējiem

Nostādi viņu fakta priekšā un miers,jūs sen vairs neesat tīņi,kuri var gadiem ilgi randiņot. Man tavā vecumā sen jau būtu aktuāls šis jautājums. Ja viņš vēl nav gatavs,tad var dot laiku nedaudz,bet ja nevēlas vispār,tad uz redzēšanos.

Jā donata par kopdīvi neesam ne reizi runājuši, tāpēc saprotu, ka no viņa to nesagaidīšu, un tāpēc rīkošos pati.
Kopā esam gan apmeklējuši pasākumus, teātrus, u.tml. Daudz ko esam kopā darījuši (dzīvojam laukos). Viņš vienmēr uztur kārtībā manu auto. Darbā vienkārši pasēžam un parunājam.

Nazīc,
galīgi nostādīt fakta priekšā un uzstādīt ultimātu arī negribas. A ja nu viņš uzreiz nepiekrīt, sķirties ar viņu pavisam negribas, jo visādi citādi viņš mani apmierina.

A tu pasaki, ka nav vairs kur dzīvot pašai, ka jāmeklē jauns miteklis, varbūt tā sapratīs. Vai vismazsāks apsvērt domu, ka dzīvotu kopā.

Cloo tas gan neies cauri man ir gan vecāku māja, gan arī dzīvoklis

Man šis būtu pēdējākais brīdis no pēdējiem runāt par kopā dzīvošanu. Gana ilgi gaidīts. Ja viņš to nevēlas, tad es ļoooti sāktu pārdomāt, vai es vēlos(un tādā gadījumā - cik tad ilgi vēlos) turpināt šādas attiecības, jo pēc četriem gadiem, man liekas, ka kopā dzīvošana būtu normāls attiecību turpinājums. Jo vnk nevaru iedomāties, cik tad ilgi vēl ''vienam otru jāiepazīst'', lai saprastu vai šis ir mans cilvēks, ar ko tālāk dzīvot, veidot attiecību turpinājumu utt.
Protams, ja tās ir 4 gadus ilgas attiecības, kas sākušās 16 gadu vecumā, tad ok...nu ir mazliet savādāk, jo skolā mācoties kopdzīvi īsti tomēr neuzsāksi un tā tie gadi paiet. Taču, ja tās attiecības sākušās kkur ap 19 vai 20 gadiem, kad visi pilngadīgi un plāno savu dzīvi, tad...nu sorry, man šis vnk būtu pēdējais brīdis sarunai par šo soli.
Neuzstādi ultimātus, bet vnk mierīgi uzsācs sarunu par šo tēmu, par to, ka tas viss vienmēr ir tavs ierosinājums, ko viņš tad īsti domā utt. Varbūt viņš pavisam normāli var pamatot savas domas(piem.,kāpēc vēl jāpagaida utt) un jūs varat šo lietu izrunāt, atrisināt.

neceri, ka viņš dzīvos ar tevi kopā, ja 40 gados to nekad ne ar vienu nav darījis. Tādi nemainās, pārāk pieraduši pie vecpuišu dzīves. Un kas viņam nekait - dabūn kad grib, bet kopā jādzīvo nav, labi iekārtojies. Diez vai bērnus viņš ar kādreiz gribēs, turpretī tavs bioloģiskais pulkstenis nepielūdzami tikšķ ... Vai ir vērts tērēt savus gadus tādam?