čāča, nu tā... itkā jau mierīgs puika un baigi foršs, bet viņš laikam ar gāzītēm mokās un tad,kad jāiet gulēt ap 11 vakarā, tad sākas čīkstēšana ,raudāšana. Spārdās, krata galvu. Rokās,ja tur ,tad mierīgs , bet kā noliek gultiņā,tā sākas koncerts. :D
Pa dienu jau normāli , to visu var paciest un ucināties, bet iedomājies,ka tu pamosties naktī, piemēram 2, pabaro mazo un viņš vienkārši 2 stundas neiet gulēt. Acis kā pogas, blisinās apkārt. Noliec gultā - sāk bļaut pēc kāda laiciņa.
Tās naktis mani baigi nogurdina un atzīšos,ka pati raudu mazajam līdzi, jo nesaprotu kas viņam kaiš un kā palīdzēt.
Naktī ,man liekas,ka jebkuru cilvēku izvest no pacietības ir daudz vienkāršāk. Un vīrs arī tāds jūtīgs,ja nakts mieru traucē, tad nu sanāk arī mums dažreiz papukstēt vienam uz otru, bet nu.. no rīta visi laimīgi un viss aizmirsies :D