Jūsu vīrietis, jūsu draudzenes un izklaides.

Nekad nav mēģinājis ierobežot un nekad to nedarītu, bet nu ja man tā būtu tad,neņemtu to vērā. Tā pat arī es viņu neierobežoju.

Ja tā ir nepamatota greizsirdība jau attiecību sākumā, bet meitenei šīs izklaides ir svarīgas, un draudzenes, tad līdz beigām tur nekas labs nesanāks. Tāpat, ja vīrietim šie aizliegumi rodas vadoties no iepriekšējām attiecībām un tiem piekabināta birka, ka esi tāda pati, kā bijusī, kas radījusi vīrietī šādas šaubas.

Ir jābūt kompromisam, nevis aizliegumiem. Uz otra cilvēka personības nospiešanas, nekādas labas attiecības veidoties nevar.

Un jā, ir centies ierobežot, panācu pretī, izejot uz sava veida kompromisu, bet kā saka, iedosi mazo pirkstiņu, gribēs visu roku un beigās jau sāks grauzt tālāk. Arī tas kalpo par vienu no attiecību izjukšanas iemesliem.

Bija gadījums, kad lika izvēlēties, aizrādīja, ka par daudz. Tas bija beigu sākums.
Neder man attiecības, kad kāds otram kaut ko aizliedz utt.

Ko jūs domājat par šādām attiecībām? Un vai jūsu vīrietis kādreiz ir mēģinājis jūs kaut kā ierobežot?

Neko īsti nedomāju. Man tādas nebūtu pieņemamas. Gan man ir vīriešu dzimtes draugi, gan manam vīrietim - draudzenes sievietes, un ne viens ne otrs skandālus netaisam.

Mani draugi (visu dzimumu) man ir veci un svarīgi - tie ir cilvēki, kuri ir bijuši man līdzās ilgus gadus. Pat tīri teorētiski, ja kārtējais jaunais draudziņš sāktu man liegt tikties ar šiem cilvēkiem, mums nekādas nopietnas attiecības neveidotos.

Draugu atgrūšana vīrieša dēļ ir pirmais solis uz mugurkaula pazaudēšanu un attiecībām, kurās jūties slikti, bet nevari tās izbeigt, jo tev neviena cita, izņemot VIŅU, nav.

Ko jūs domājat par šādām attiecībām? Un vai jūsu vīrietis kādreiz ir mēģinājis jūs kaut kā ierobežot?

Nezinu vai to var saukt par ierobežošanu... bet ir bijuši strīdi dēļ tā, ka dodos uz dažādiem pasākumiem, vai satiekos ar vīriešu kārtas draugiem. Patiesībā, saprotu viņu, man arī nepatiktu, ja viņš satiktos un tusētu ar kkādām draudzenēm, taču atkal, no otras puses, negribas bojāt attiecības ar draugiem, kurus pazīstu entos gadus.

Domāju , ka tie ir kompleksu pilni neizauguši cilvēki.
Es neveidotu attiecības ar tādu. Un nē mans vīrietis mani nav mēģinājis ierobežot

bet ir bijuši strīdi dēļ tā, ka dodos uz dažādiem pasākumiem, vai satiekos ar vīriešu kārtas draugiem. Patiesībā, saprotu viņu, man arī nepatiktu, ja viņš satiktos un tusētu ar kkādām draudzenēm, taču atkal, no otras puses, negribas bojāt attiecības ar draugiem, kurus pazīstu entos gadus.

tieši tā pat.

Neko īsti nedomāju. Man tādas nebūtu pieņemamas. Gan man ir vīriešu dzimtes draugi, gan manam vīrietim - draudzenes sievietes, un ne viens ne otrs skandālus netaisam.

+++

Turklāt, ar kādām tiesībām Viņš man kaut ko aizliegs/ierobežos? Pat vecāku to pārstāja darīt tīņu gados, nerunājot par to, ka tagad apzinīgā vecumā to darīs vīrietis?

Labi zinot, to ka starp puisi un meiteni reti kad var būt "Good friends", ja pat tie draugi tā sevi nostādījuši, ka esam labi draugi, tad viena ballite vai kas tml. var palīdzēt kaut ko sastrādāt.
Zinu vairāku gadījumus, kad tie "Labie draugi" beigās saiet kopā.
Pats arī pec sevis spriežu, ka es netiekos ar cilvēkiem t.i meitenēm kuras man nepatīk, kaut vai vienk. draudzene man viņa tāpat simpatizē.


Pats esmu diezgan greizsirdīgs utt., tpc meiteni palaist ballēt ir bailes, jo citu cilvēku pieredze spiežas atmiņā, lai arī jāatzīst, ka visas sievietes nav vienā maisā bāzāmas tāpec, nesaku ka Jūs visas tādas esat :)

Ar ex. kad biju, viņai diezgan brīvi lāvu tikties ar ko vēlas, jo ja gribēs aiziet, aizies.. Un viņai bij raksturs kurš liecināja ka nenokrāptu. Bet, viņa man pat neļāva skype atbildēt meitenei kura raksta :D:D:D

Jā, man ir tā bijis. Ko es domāju? Savā ziņā es piekrītu, ka aizņemtai meitenei nevajadzētu tusēties kā brīvai, bet no otras puses pārmērīga ierobežošana liecina par neveselīgām attiecībām.

Mums nav šādu problēmu. Varbūt tāpēc, ka ne es, ne draudzenes klubus neapmeklējam un mūsu kopīgās pasēdēšanas parasti ir kādā kafejnīcā, kur tad arī triecam vaļā sarunas, nevis čekojam jaunus džekus un miedzam viņiem ar aci. Vīriešu kārtas draugu man nav. Ir tikai paziņas un kolēģi vīrieši.
Draugam vnk arī nav neviena iemesla man neuzticēties.
Man tas liekas slimīgi - kaut kādi aizliegumi satikt draudzenes, runāt ar vīriešu kārtas paziņām vai kolēģiem, kaut kādas kontroles utt.

Mans puisis laiž mani vienu ar draudzenēm, tikai parasti es esmu tā kurai ir neerti iet bez viņa.
Puisi laižu iet ar viņu draugiem.
Arī kopā ejam, bet labāk jūtos viņu draugu kompānijā, nekā ja es un mans puisis ar manām druškām kur ejam.
Esmu ļoti greizsirdīga, gan jau ka mans vīrietis arī, neesmu devusi iemeslu lai viņš paliktu greizsirdīgs.

Nevajag klubus uzreiz asociēt ar puišu copēšanu. Ir tomēr cilvēki, kas uz turieni neiet ar mērķi iepazīties, vai nonākt kādā gultā. :)

Nevajag klubus uzreiz asociēt ar puišu copēšanu. Ir tomēr cilvēki, kas uz turieni neiet ar mērķi iepazīties, vai nonākt kādā gultā.

Čoms reiz teica, ka tie cilvēki, kas iet uz klubu vienkārši padejot (nevis iepazīties), ir meitenes vai geji :D Es tāpēc saprotu, ja puisim ir iebildumi, ka meitenes iet uz diskotēku bez otrajām pusītēm, jo tur apkārt būs nedaudz izsalkušu runču bars :D


Mana 2. pusīte ļauj tikties ar draudzenēm.. ļauj organizēt mājas ballītes, nav liedzis patējot ar vīriešu kārtas draugiem. Klubot bez drauga man pašai negribas, šaubos, ka man ļautu doties tur ar draudzeni (mūsu drošības labad). Es laikam nebūtu sajūsmā, ja viņš ar čomiem dotos atpūsties klubos..

Mūsu draugi ir kopīgi. manas draudzenes ir viņa draudzenes un viņa draugi ir mani draugi. Viens otru neierobežojam.

Nu mums ar draudzenēm ir vai nu mājas ballītes, vai klubs. Neredzam jēgu iet, piemēram, uz kafejnīcu, jo pasēdēt tāpat var pie kādas mājās... tikai kaut kāda lieka naudas izmešana. Savukārt dejot patīk.
Es, pat neesot attiecībās, uz lūgumiem iet padejot neatbildu, jo parasti tie ir tādi jēli meiģinājumi dabūt meiteni ap kuru pagrābstīties, jo reti kurš vispār sajēdz, ko nozīmē dejot. :D

Es labi zinu, ko tas nozīmē un zinu arī to, cik forši ir uzklausīt debilas greizsirdīga cilvēka replikas no sērijas "Tu jau noteikti tur kādu puisi sameklēsi, ar ko izklaidēties!". Vienreiz pat aizgāja līdz tādam līmenim, kad draugs sāka pakot mantas, tik ļoti viņam negribējās, lai es eju izklaidēties ar draudzeni (kura sēdēja un uz to visu noskatījās). Pusstundu mierinu, pusstundu cenšos pārliecināt, ka vienkārši gribu pavadīt laiku ar draudzeni. Vēl bija gadījums, kad divos naktī netīšām atradās mašīnā pie kluba un vienkārši gaidīja mani.
Un pēc 3 gadiem beidzot esmu sapratusi, kāda otram ir vispār teikšana, kur es eju un ko daru? Ja cilvēkam ir tie tarakāni galvā, tad lai pats ar viņiem arī dzīvojas. Otrs nav nekāda personiskā manta, galu galā.
Tā ierobežošana ilgā laika periodā ir drausmīgi apnicīga un attiecību degradējoša īpašība.

Tā ierobežošana ilgā laika periodā ir drausmīgi apnicīga un attiecību degradējoša īpašība.

Kur nu vēl precīžak pateikt :)

Ar ex tā bija un tapēc, tagad viņš ir ex. Ilgtermiņā tas vienkārši nosmacē.

Šobrīd gan es tieku brīvi ar draudzenēm laista viss kkur, piedevām man vēl atbrauc pa nakti pakaļ un vēl aizved draudzeni uz mājām. Lucky me :) Tāpat arī viņš brīvi iet ar draugiem, kur vēlās. Nekādas ierobežošanas, pilnīga uzticēšanās = laimīgas attiecības.

Nevajag klubus uzreiz asociēt ar puišu copēšanu. Ir tomēr cilvēki, kas uz turieni neiet ar mērķi iepazīties, vai nonākt kādā gultā

+++

To nemēdzu darīt arī ārpus attiecībām. Ja eju ar draudzenēm, tad dejojam, atpūšamies, malkojam kādu garšīgu kokteili, pļāpājam, vērojam cilvēkus. Jā, tik garlaicīgi, nevis skatos uz visām pusēm, mēģinot piesaistīt kāda džeka uzmanību. Tāpēc laikam man tā ierobežošana un kluba kā potenciālā attiecību drauda pieminēšana liekas jocīga.

Pieturos pie pārliecības - katrs spriež pēc sevis. Ja Viņam šķiet, ka meitene tur var nokrāpt - tad zemapziņā tieši to var izdarīt arī vīrietis. Turklāt, lai nokrāptu - nevajag iet uz klubu.

Ko jūs domājat par šādām attiecībām?

Es domāju, ka stulbi