Čau :)
ilgi domāju, rakstīt vai nerakstīt, bet nu tā jau saka - problēmas atzīšana ir ceļs uz tās risināšanu!
Ārēji esmu ļoti pārliecināts cilvēks, skaista, vienmēr ar savu viedokli, ja kas nepatīk, tā arī pasaku! Bet tas ir tikai no ārpuses, iekšēji jūtos tik ļoti nepārliecināta, piemēram, man patīk puisis, ilgi domāju, rakstīt pirmajai vai nē, bet palieku pie tā, ka gan jau tā ir lieka uzbāšanās, vistacamāk, ka tā viena reize, kad bučojāmies viņam neko nenozīmēja, es vnk pagadījo blakus! Jo man šķiet, kas tad tāds manī ir, ja visapkārt ir tik daudz foršu meiteņu.. Arī savu patikšanu pret viņu neizrādu, jo domāju - es tak viņam nemaz nepatīku utt. Līdz ar to, kad viņš nāk man preti, pasveicinu, bet tas arī viss, lai gan sirdī un prātā tādas jūtas un emocijas.. Ja tā padomā, kā tad lai viņš uzzina, ka man viņš patīk? Bet tik ļoti ir bail vilties.
Ne jau tikai šādas situācijas liecina par zemu pašvērtējumu, ir vēl, bet nu pēdējā laikā šī vissasāpējušākā :/
ko darīt? Zinu, ka vajag mīlēt sevi, es to daru, bet ar tām iekšējajām bailēm galā netieku
3675
