Cik gados jūs apprecējāties?

neteiksu!

:D:D:D

Mans vīrs ir par mani 10 gadus vecāks.

Vispār nav jālepojas,ka pieaudzis vīrietis nepilngadīgam skuķim uztaisījis sīko.

Mi amor Es arī sasmējos :D :D :D

neteiksu!

:D Ir arī iespēja neatbildēt uz diskusiju

Apprecējos, kad man bija 21. Meitiņa pieteicās, kad bija 24. Tgd ir gandrīz 27 un esam ar vīru jau pusgadu kā šķīrušies.

Agrās laulības nesaprotu, jo vecumā ap 20 tomēr galvā pūš diezgan stiprs orkāns. Bet ir jau dažādi cilvēki, varbūt kāds arī nenožēlo.

Tiešām nebiju domājusi, ka daudzas tik agri precas.

Es zinu, ka vēlētos precēties 23-24 gadu vecumā. Es patiesībā savos nepilnos 20 jau jūtos gatava, bet tomēr gribu vēl studēt un kārtīgi nostiprināt attiecības ar draugu.Bet laiks rādīs. :)

Vispār nav jālepojas,ka pieaudzis vīrietis nepilngadīgam skuķim uztaisījis sīko.

wtf?

Apprecejos 20 gados orkāna vētras laikā, tik pāris mēnešus vispār vīrieti zināju. Labi ka tādi orkāni vispār plosās, citādi ak cik paredzama, garlaicīga un vienmuļa dzīve būtu! Būs vismaz, un jau ir, dzīvē vismaz kaut kas ir citu cilvēku lielo acu vērts un būs ko mazbērniem stāstīt interesantāku par "paņēmu studiju kredītu, iestājos universitātē, paņēmu patēriņa kredītu, nopirku mašīnu, paņēmu hipotekāro kredītu, nopirku 3istabu dzīvokli, pienāca krīzi, visu pazaudēju, aizbraucu uz apvienoto karalisti salātus pakot, lai parādus nomaksātu un ar otro pusi tā arī neaprecejamies- nebija par ko".

Labi ka tādi orkāni vispār plosās, citādi ak cik paredzama, garlaicīga un vienmuļa dzīve būtu!

Perfekti pateikts! :)

Vispār diez gan interesanti kā meitenes, kuras sevi šeit pozicionē kā pieaugušas nav gana pieaugušas, lai saprastu, ka cilvēka vecums nebūt nav norteicošais, lai drīkstētu precēties. Ne jau visām 20 gados ir putra galvā. Nu, tas ir gluži kā ar karjeras izvēli - citas visu dzīvi nevar izvēlēties, ko viņas darīs; kamēr cita jau no mazotnes cītīgi iet uz saviem mērķiem. :)

Aprecējos, kad man bija 20. Nē, nenožēloju. Tāpat kā ir sievietes, kuras vīru nevēlas un to zin; es zināju, ka vīru vēlos un nevienu citu kā tieši viņu. Šķiršanās? Es neesmu tāds cilvēks un viņš ne tuvu. Mūsu attiecības ir pat ļoti labi veidotas un balstās uz jūtām, kuras racionāli analizētas.

Tik lielu ciparu, ka man vēl neredzēju :D šajā diskusijā. Kā nu kuram mamma 22 gados bija ar 3 bērniem :D mana mamma apprecējās 26 gados. Es vēlāk :)

22gados un nenožēloju.

td jau sanāk ka te citas nožēlo ka vispār ir atiecībās:D
katrs cilvēks ir indivīds,cits ir pieaudzis jau 20 gados,cita vēl 28 skarida apkārt un galvā putni,gluži tas pats,cik kura gatava bērniņam,citas tajos 20,citas pat vēl 35 gados nav gatavas,katram savi kukaiņi un ne visas vienā maisā bāžamas.Katram attiecību modelis savādāks,jajau justu ka ar šo cilvēku ilgi nebūs kopā,tad arī neprecas,ne jau laulība ir šķršanos iemesls,mēs esam satuvinājušies vēl ciešāk.
un ja kāda nožēlo,tā ir katras privāta lieta,ne citiem to lemt vai spriest;)

ceru, ka sis agras laulibas izdzivos, to no sirds jums novelu.

. man apkart tikai negativi piemeri. bralens apprecejas kad vinam bija 23, sievai 21. nodzivoja kopa 10 gadus, izskiras par ko bija liels soks jo likas, ka tada milestiba nak tikai reizi muzaa. tagad jau apprecejies otrreiz, ir meita.

viena no labakajam draudzenem apprecejas 18 gados, 21 izskiras, ir kopigs berns un ari skita, ka taaada milestiba.

manos minetajos gadijumos laikam vainojams tas, ka abi nebija nobriedusi ka personibas un augot mainijaas, mainijas vertibas, velmes utml.

Un ar so - nebija nobriedusas kaa personibas - domaju visu mineeto nevis skraidisanu apkart un tusesanu, caurveju galva utt. ;)

Ja cilvēks visu laiku domās, ka labāk "nē", jo par jaunu/vecu/neglītu/garlaicīgu utt., tad var nodzīvot varen garlaicīgu dzīvi. Galu galā, kas vienam neder, otram der! Pat, ja izšķiras!

Gemini

vai tiesam kads precoties doma, ka varetu skirties? Nee, tad es labak vispar neprecos. Man vajag lai ir sajuta, ka tas uz muzu, ka man neapniks, ka ka neparstasu milet un cienit. Lai ari ar pratu saprotuams, ka gadas visadi, man vajag to sajutu, ka bus happily ever after.

Ja tā padomā, tad tas, ka apprecas 20 gados un izšķiras 30, nav jau nekas ļoti slikts. Tomēr laulībā pavadīti 10 gadi, kas ir diezgan daudz.Pieļauju, ka tās meitenes, ja nebūtu apprecējušās, nebūtu bijušas tik laimīgas, jo laulības būtu nepiepildīts sapnis, sajūta, ka kaut kā attiecībās trūkst.
Bet, ja apprecas jaunībā pēc dažu mēnešu kopā pavadīšanas, nemaz neiepazīstot cilvēku un izšķiras jau pēc gada, gan ir kā ir.