Es nedomāju, ka tev ir iespējams tā nedomāt par viņu. Protams, ka tu domāsi, raudāsi, pārdzīvosi. Bet tu zini, ka vairs nav atpakaļceļa. Attiecības bija sevi izsmēlušas(cik noprotu no tevis teiktā.)
Es principā uzreiz sāku tikties ar citiem, bet tā bija tāda bēgšana no sevis, no domām. Manuprāt, ir ļoti pat nepieciešams un svētīgi pavadīt kādu laiku tikai ar sevi pēc šķiršanās. Pāris mēnešus būsi kā tāds tikko izšķīlies cālis, kas neko nesaprot, droši vien arī kāda kripata emocionālas nestabilitātes tiks, bet neķer krenķi, visu šajā dzīvē var izsāpēt. To nevar ne paātrināt ar kādiem hobijiem, nodarbēm - to visu var darīt paralēli, bet šim vajag laiku. Lai aizmirstu, lai atsāku no jauna.
117
