Alkoholu nelietoju, nesmēķēju, nelietoju neko asu, treknu utt. Pārsvarā dārzeņi un augļi, un ik palaikam veicu organisma attīrīšanu. Tāpēc arī saku, ka ir nolaidušās rokas, jo visas cerības man jau ir zudušas, es vairs neredzu variantus, ko es VĒL varu darīt:( Jau daudzus gadus tas, ka blakussēdētājs autobusā pārsēžas uz citu vietu un viss pārējais, kas ar to ir saistīts ir mana ikdiena. Ilgi vienā darba vietā strādāt nevaru, jo kolēģi vienmēr sāk izteikt nepatiku un dara visu, lai es iesniegtu atlūgumu. Šodien bija situācija, kad laikā, kad es prezentēju savu darbu auditorijas, pasniedzējs, pasniedzējs aizgāja uz aizmuguri,smejoties sakot, ka te ir svaigāks gaiss, par ko kursabiedri arī iesmēja. Ir grūti, ļoti grūti apzināties, ka es daru daudz ko, bet viss ir velti.