Kā, lai zini kāds izskaties no malas?

Es zinu tikai to, ka man riebjas savas balss :D (kad klausos kkādus ierakstus). Citiem gan patīk.

Jauki, ka puisis Tevi redz vienmēr skaistu :)
Ja neapmierina figura.. tur var vienmēr piestrādāt.. Pašapziņu var uzlabot ar jauniem aksesuāriem, drēbēm, kurpītēm :)

Vrbt vajag kko pamainīt savā izskatā? :) Jo citi vrbt neredz, ka Tu mainies... Pateica vienreiz komplimentu un miers. :D

man liekas, ka es arī biju skaistāka, kad biju pāris gadus jaunāka :) Liekas, ka ar katru gadu palieku arvien nesmukāka, nefotogēniskāka...

Man ir otrādāk.. esmu ''atplaukusi''. sev labāk patīku, komplimentus dzirdu bieži.. Arī draudzenes tādas, kas ierauga, pamana kaut ko pozitīvu un pasaka :)

Nesen domāju to pašu, gribētos zināt kā izskatos no malas...
Ja nejūties savā ādā, varbūt tas nav saistīts ar izskatu? Varbūt dzīvē kaut kas mainās vai pati mainies, kā personība? :)
Bet tas, ka puisim patīc par visiem 100% ir super un tā tam ir jābūt!

Paliec veca vnk, tpc arī uzmanība un komplimenti sarūk :D

Jūs vnk nofilmējat sevi, vai pajautājat kādam, lai pafilmē ar mob, kad neredzat, lai nav tas mākslīgums.

Uj, tas viss ir galvā, meitēn. Es zinu, jo ar to cīnos visu savu dzīvi. Jūtos labi, skaista, kad esmu mājās, drošībā, bet tikko izeju no mājas, šķietu pārmālējusies, neglīta un neveikla. To arī citi cilvēki jūt, līdz ar to arī nepievērš tik lielu uzmanību/nevelta komplimentus. Dienās, kad jūtos labi pati sevī un apmierināta ar sevi tādu, kāda esmu, arī komplimenti neizpaliek.

Bieži arī liekas, ka tas, ko redzu spogulī, ir tas pats cilvēks, kas pirms gadiem 5, tomēr vērojot vecās labās bildes reizēm šķiet, ka kādreiz biju glītāka un tolaik to nenovērtēju. Šobrīd esmu tādā kā pārejas periodā starp to, kas es domāju, kas esmu, un starp to, ko es redzu spogulī. Ir grūti, ik dienas jāstrādā ar sevi, un es nerunāju par smāķu mālēšanu uz sejas, bet gan pašapziņas celšanu, tomēr beidzot liekas, ka sāku rāpties no tās bedres ārā.

Izskatās, ka tev ar pašapziņu pieklibo, bet tu vēl gribi kritiku. Tev liekas, ka tu gribi. Ja kāds pateiks kaut ko sliktu, jutīsies vēl sliktāk un nekomfortablāk. Ja nejūties labi, strādā pie tā, lai justos. :)

es ar tādu puisi gribu :D Manējais tik skandina par manu riepu, un lai krāsojos visu laiku :(

susļiks- abas bēdu māsas, jo man tā pat. Agrāk priecājos par savām bildēm, bet tagad tās liekas tik kriminālas. It kā esmu palikusi sievišķīgāka, jo vecāka, bet gribu to kas bija. Varbūt arī tāpēc, ka tad dzīve likās skaistāka:(

bitchy, piekrītu! Agrāk man vēderiņš bija tievāks, kājas perfektas.. Sejas forma, vaibsti.. a tagad kaut kā savādāk mazliet. :) eh!

No vienas puses, nav labi, ka otrai pusītei VIENMĒR esi pati skaistākā, pati labākā. Tā var nemanot sevi aizlaist, un tad stāvi uz svariem ar saviem + 20kg, un domā - bet kā? Kāpēc man neviens nepateica, ka mainos? :D Pašam to grūtāk pamanīt.

Es ar uzskatu,ka katru gadu palieku arvien labaka un labaka..uzplaukusi....gan izskataa,gan kopteelaa,gan staajaa,gan parlieciibaa..un tas viss veido to,ka ljoti dikti sev patiku :D :D

Milla, man ar riebjas mana balss,kad dzirdu ierakstos...brrrr

susļiks- man agrāk bija draudzene ar kuru bijām tik atklātas. Vienmēr pateica, ka to un to vilkt nevajag, jo nepiestāv, bet tagad nav neviens, kas palīdz saprast vismaz no malas kā izskatās citiem. Pašam jau ir tā, sapucējies, uzvelc to viss labāko, sakrāsojies, sajūties skaista kaut uz brīdi, tad uztaisa bildi, kur tu juties nu tik "skaists", bet, kad to ieraugi, tad tu gribi zemē ielīst no kauna, jo ja tas ir tavs labākais izskats, tad bail iedomāties kā ir "sliktajās" dienās:D

bitchy, es copy-paste tavu tekstu :D

Man liekaas, ka taa balss lieta ir diezgan universaala. Man arii sava nepatiik, bet piespiedu sevi to iemiileet, jo viens no maaciishanaas panjeemieniem man ir ierunaat vielu kaa mp3 failu un tad klausiities pa celjam uz eksaamenu kameer braucu.
Par bildeem neizteikshos labaak. Vienmeer nostaashos taadaa pozaa, it kaa buutu no japaanju shausmenes tikko izliidusi. Par to, kaa no malas izskatos, nedomaaju kopsh tiinju gadiem. Godiigi sakot, dziivot ir daudz vieglaak, ka ir pofigs uz shaadaam lietaam. Galvenais, ka spogulis nepliist, ja tajaa ieskatos un mans viirietis nebreec shausmaas, redzot mani kailu.

man agrāk bija draudzene ar kuru bijām tik atklātas. Vienmēr pateica, ka to un to vilkt nevajag, jo nepiestāv, bet tagad nav neviens, kas palīdz saprast vismaz no malas kā izskatās citiem. Pašam jau ir tā, sapucējies, uzvelc to viss labāko, sakrāsojies, sajūties skaista kaut uz brīdi, tad uztaisa bildi, kur tu juties nu tik "skaists", bet, kad to ieraugi, tad tu gribi zemē ielīst no kauna, jo ja tas ir tavs labākais izskats, tad bail iedomāties kā ir "sliktajās" dienās

bet tu pirms tam paspoguļojies, kā izskatās? pakombinē dažādus tērpus, aksesuārus, matu sakārtojumus? varbūt tev der aiziet pie kāda laba speciālista (nedomāju ārstus), bet drīzāk kādu stila konsultantu vai ko tml., ja pati jūti, ka sataisies galīgi šķērsām.
ja tiešām ir slikti, tad kkas ir jāmaina. bet tajā pat laikā tev ir jāmainās ar prieku, nevis ar nosodošu attieksmi pret sevi. ievēroju, ka visvairāk komplimenti man sāka birt, ka šogad ļoti bieži valkāju svārkus (vairs jau nē, jo man salst). nu varbūt der ko sievišķīgāku ieviest savā garderobē. varbūt vari savai mammai palūgt padomu, kā izskaties? lai dod vērtējumu tavai apģērbu, aksesuāru kolekcijai. jo vēl viens cilvēks, kam var uzticēties - tā ir mamma. ja tev, protams, ir ar viņu labas attiecības.