Nu jā, ar ne visai stabilu darbu un 140 latu algu mazajam brālim palīdzēt būs grūti. Bet vai neiespējami?
Pirmais ieteikums - centies meklēt labāku darbu. Rīgā ir lielākas iespējas tādu atrast, nekā mazā pilsētā. Protams, viegli pateikt, ka jāmeklē un ne tik viegli ta uzreiz atrast, bet normāli ienākumi dotu tev iespēju gan pašai nostāties uz savām kājām, gan mazajam palīdzēt.
Ja draugs nemīl, nu tad tu tur maz ko vari izdarīt. Malacis viņš ir, ka grib šķirties bez skandāla, ka grib tev sākuma piepalīdzēt nostāties uz savām kājām.
Jūs kopā esat bijuši 7 gadus, domāju, viņa vecāki tev ir ļoti pieķērušies, tāpēc nevajag tagad sākt ignorēt viņa vecākus. Droši turpini uzturēt kontaktus, sevišķi sākumā, kamēr esi viena un tev ir grūti. Žēl, ka nestāstīji viņa vecākiem uzreiz par problēmām tavā ģimenē, varbūt viņi būtu varējuši palīdzēt ar brālīti UZREIZ, nevis tagad, kad tu pēkšņi esi palikusi viena. Tu tomēr esi pilngadīga, strādājoša (pat ja alga maza), un iepriekš tev bija stabila dzīvesvieta. Varbūt brālīti būtu varējusi paņemt jūs, nevis sveši cilvēki. Nu jau par vēlu.
Pēc 7 gadiem nebrīnos, ka draugi jums visi kopēji. Nu bet tas, ka tu un puisis šķiraties, principa netraucē tev uzturēt kontaktus arī ar jūsu kopīgajiem draugiem. Jārēķinās, ka sākuma tev varbūt būs sāpīgi un gribēsies noignorēt dažus pasākumus, kuros būs viņš, bet tev nav iemesla neiet uz kafejnīcu vai kino ar jums kopīgi pazīstamām meitenēm un puišiem. Pēc tam redzēs, kā viss attīstīsies.
Mācies būt patstāvīga. Mācies nostāties uz savām kājām. Tiec galā ar sevi, ar savu kauna sajūtu par savu ģimeni (tavas mātes dzeršana NAV tava vaina un nepadara TEVI par sliktaku vai mazvērtīgāku, nekā citi). Nepieļauj kļūdu uzreiz meklējot citu veci ar mājām, algu un atbalstu. Tev jāiemācas par sevi parūpēties pašai. Tu jau bērnība esi to darījusi, nav iemsla, lai nevarētu arī tagad. Grūti nenozīmē neiespējami.
132
