Tik forša diskusija. Prieks, ka daudzām ir superīgi svētki! :)
Lai gan kampanella gan šauj pār strīpu ar savu izbrīnu un komentāriem:
Perfekti pateikts. Gribētos lai šādi ir visām.
Ko tu gribi, lai tā ir visām?! Lai visas ir kopā ar savām otrajām pusītēm?! ...bet viens no viņiem ir nelaimīgs, ka neatrodas tur, kur pašlaik vēlētos būt?! Vai arī, lai viņi raujas uz visām pusēm, lai gan katrs grib nākošajā dienā aizbraukt pie savas omes un opja, bet tagad nevar. Kāpēc ir jāuzspiež savs variants par pareizāko?
Un šie komentāri jau vispār iebrauc dziļās auzās:
Citām jau tās attiecības nav tik nopietnas un ir tāds tusiņa variants, kad nedomā ne par ģimeni, ne bērniem vēl.
tagad tiešām izklausās, ka tev attiecībās nav viss riktīgi.
Es saprotu, ka šī tēma jau ir
it kā slēgta, taču vakar visu lasīju, bet nebija iespējas tikt pie datora uzrakstīt un tagad vēl nevaru norimties. :D
Man pat nav šāda situācija, ka katrs no mums brauc uz savām mājām, jo brīnumainā kārtā gan mani, gan drauga vecāki Ziemassvētkus svin kopā. Taču, ja tā nebūtu, un abas ģimenes svētkus svinētu tieši 24. decembrī, un tikai mūsu dēļ to nebūtu iespējams pārcelt uz 25. datumu (jo brauc taču arī citi radi, ne tikai mēs vienīgi), tad pavisam noteikti es svinētu savā ģimenē, vienalga- atsevišķi vai kopā ar draugu.
Ziemassvētki ir ģimenes svētki, jā- bet vairāk kā 18 gadus esmu svinējusi kopā ar savu ģimeni. Kā gan es pēkšņi varu no viņiem novērsties un uzstādīt par galveno tikai savu draugu- savu jauno, mazo ģimeni? Manā vecāku, vecvecāku ģimenē taču ir cēlušās visas Ziemassvētku tradīcijas. Un tas nenozīmē, ka mums ir
tusiņa variants, mums pat ir bērns, taču viens ir skaidrs- Ziemassvētki man ir laiks, ko pavadīt kopā ar saviem vecākiem un vecvecākiem. Turklāt- vienu dienu pavadīt šķirti no vīrieša, ar kuru kopā dzīvoju dien dienā, man neliekas vājprātīgi neizturami, lai gan nedaudz skumji, protams, būtu, ka neesam kopā.
Bet katrs pāris izvēlas to modeli, kurš viņam tuvāks- nav ko svešiniekiem brīnīties un rakstīt spriedumus attiecību statusam!
Ja par tēmu, tad mamma Ziemassvētku rītā atnes egli, mēs ar māsu rotājam, pēc tam kopīgi cepam piparkūkas un gatavojam cienastus. (Šogad cienastu gatavošanas virsvadību uzņemšos es) Ap 18 sabrauc drauga vecāki, mans tētis, atnāk vecmamma un mēs sēžamies pie galda. Kad esam papļāpājuši un paēduši, sākas dāvanu loterijas izspēle. Pēc tam vēl nedaudz pasvinam, drauga vecāki aizbrauc, mēs sēžam tālāk, skatamies tv. Pašas svinības man nepatīk tik ļoti kā tas giadīšanas, gatavošanās laiks. Turklāt šķiet, ka nevienam Ziemassvētki nav tik sirdij tuvi svētki kā man, tāpēc es rosos un gatavojos no sirds. :)
1531
