andas , nesatraucies, tas ir normāli (kaut visa pasaule tev iegalvos pretējo), man arī tādas nav.
Pēdējos gados īpaši jūtu, ka šī sajūta ir jāforsē, tātad - kāda jēga? Ja nav, tad nav.
Tā īstā Ziemassvētku sajūta bija bērnībā un agrīnajos tīņa gados, vēlāk jau sanāca izmisīga plēšanās pakaļ pagātnei, samākslota sevis stimulēšana.
BET. Prieks par tiem, kuriem ir šī sajūta - dabiski, ne masu psihozes dēļ.