Zviedrija.
Atveda attiecības, nu jau esmu iesakņojusies vairāk, ja tā var teikt:)
Par plāniem palikt/atgriezties Latvijā man patiesībā bail domāt. Es neredzu sevi ilgtermiņā šeit, taču nu jau man šeit šis tas ir, kas padarītu aizbraukšanu padarītu grūtāku. Man gribētos garāku, karstāku vasaru, šeit pat peldēties nevar.
Skarbi vēji šeit ir vienmēr, pietrūkst vienkārši maiga vēja, kas pluina matus, te tas skarbi un asi uzsit pa seju pat jūlija vidū:)
Mēs daudz ceļojam- aizbēgam no aukstuma, taču, cik ilgi tā?
Plusi, protams, ir sociālās garantijas, te principā cilvēkiem pat nav jāstrādā, gan iztika, gan med.aprūpe, gan dzīvesvieta tiks nodrošināta, tas loğiski nav nekas tāds, uz ko tiekties, bet nu fakts, ka daudzi iebraucēji izvēlas tā dzīvot šeit.
Daba ir skaista, klintis, tīri, sakopti lauki, daudz ūdeņu, bet daudz kas man šķiet garlaicīgs- kultūras, arhitektūras, kaut vai kulinārijas ziņā, man reizēm šķiet, ka zviedri ir pazaudējušies, bez kā sava. Jā, man gribas vairāk ekspresijas, vairāk siltuma.
139
