Vai jūs rakstītu?

Reģ: 15.12.2013

Sveikas! Ilgi jūs jau lasu, bet beidzot saņēmos uzrakstīt savu tādu kā problēmu vai vairāk pat pārdomas. Vidusskolā man bija ļoti laba draudzene - sapratāmies no pusvārda, kopīgās intereses, dzīves uzskati utt. Tad draudzība izjuka, jo sākās pieaugušo dzīve ar studijām, darbu, vīriešiem. Diemžēl draudzība izjuka ar daudziem neglītiem notikumiem - puišu vairākkārtēja nocelšana, noslēpumu izstāstīšana radiniekiem un vēl citiem, kā rezultātā apsolījos, ka vairs nekad nekontaktēšos ar viņu. Laiks gāja un tika iepazītas citas draudzenes, taču neviena vairs nebija tā.. "savējā". Un tagad, Ziemassvētku priekšvakarā, ienāca doma uzrakstīt viņai - jau pagājis krietns laiks kopš pēdējās kontaktēšanās reizes. Vai jūs rakstītu? Vai atstātu to draudzību ar neglītiem notikumiem pagātnē? Pie kam nav skaidrs, cik viņai šī kontaktēšanās ir/bija svarīga - iespējams, necik.

Kā ir ar draudzenēm jūsu dzīvē? Joprojām saglabājušās no bērnības laikiem vai ieguvāt jaunas? Ir sirdsdraudzenes vai tikai paziņas?

15.12.2013 15:47 |

Sultry

2264

Reģ: 16.02.2013

Vari apsveicināties, bet nekad vairs nebūs kā agrāk. Tu esi mainījusies, viņa ir mainījusies. Dzīvo nākotnei.

15.12.2013 15:48 |

fifa

3167

Reģ: 13.11.2011

man arī ir bijusi šāda draudzene. ne reizi nav bijusi doma viņai kaut ko rakstīt, lai dzīvo savu dzīvi. man bez viņas ir daudz labāk.

15.12.2013 15:56 |

amoua

Reģ: 15.12.2013

Es vienmēr pagātni atstāju pagātnē. Man ir tikai paziņas, jo nekad neesmu ticējusi patiesai sieviešu draudzībai.. varbūt kādreiz mainīšu savas domas, bet šaubos. Es pati sev esmu labākā draudzene.

15.12.2013 15:59 |

expedition

918

Reģ: 06.09.2011

Kas bijis-bijis. Ej taalaak! Zini, ir kaa tajaa banaalajaa teicienaa- ir iemesls, kaapeec tie, kas ir palikushi tavaa pgaatnee, tur atrodas. Kkaa taa.
Tam ir diezgan gruuti tikt paari, bet nu jaacenshas, man arii aiz muguras palikushas vairaakas lieliskas meitenes, kuru man reizeem pietruukst, BET...ir iemesls, kaapeec vinjas ir pagaatnee nevis tagadnee ar mani.

15.12.2013 16:02 |

harmless_

2797

Reģ: 16.09.2013

Būtu viņa bijusi tā ''savējā'', tad tev nebūtu šādu jaut, jūs joprojām draudzētos un viss būtu ok.

15.12.2013 16:07 |

Sesilla

8189

Reģ: 02.02.2010

Ja jau sirds vēlas uzrakstīt , tad raksti!:) Ne jau par velti tu par viņu iedomājies:)
Bet no otras puses , ja ir bijuši visādi nesmukumi , tad varbūt nav jēgas.Man arī reiz labākā draudzene atrada citu draudzeni un uz laiku draudzība pārtraucās kamēr viņa nesastrīdējās ar to meiteni:D kopš tā brīža mana sirds ir ciet attiecībā pret viņu , jo nespēju pārdzīvot, ka mani izmet miskastē, kaut gan tagad viņa cenšas jau vairākus gadus attiecības atjaunot!

15.12.2013 16:18 |

Nazīc

8171

Reģ: 14.01.2013

Es nerakstītu,bet tā esmu es. Man ļoti svarīgi ir zināt,ka lietas,ko izstāstu otram neaizceļo pie cilvēkiem, kuri to nedrīkst uzzināt.

Man ir dažādas draudzenes ir arī tādas ar kurām vairs nekontaktējos,bet tur garšs stāsts,kuru tāpat neteikšu. Tomēr ir arī tādas, ar kurām turamies kopā neskatoties ne uz ko. Prieks par īstiem draugiem manā dzīvē.

Lai gan jebkāda šķiršanās ir nepatīkama un man nekad nepatīk,ja tā notiek uz negatīvas nots,iespējams tāpēc censtos mierīgi pielikt punktu.

15.12.2013 16:19 |

Jackie

4617

Reģ: 02.06.2012

Es uzrakstītu. Vismaz, lai nomierinātos un zinatu, ka esmu mēģinājusi.
Vispār draudzība ir viena no vislielākajam vērtībam dzīvē.

15.12.2013 16:32 |

Tony .

2094

Reģ: 12.09.2012

vienreiz mēģināju ko labot ,bet saprotu ari ka patiesa draudziba nepastav .

15.12.2013 16:40 |

Coco

Reģ: 14.02.2013

Jā, es rakstītu! Ir bijuši visādi gadījumi dzīvē, ka tik tiešām liekas, ka draudzībai kaput.. Bet, ja nebūtu man šīs draudzenes, tad manā dzīvē ļoti kaut kas trūktu. Un neviens nespēj aizvietot kādu citu cilvēku.. Ja vēlies, tad uzraksti. Jo neko jau Tu nezaudēsi. Par daudz dzīvē mums ir tās pašcieņas, lepnuma, ka tik daudzus cilvēkus ta arī palaižam, lai tik kāda priekšā `nepazemotos`.. Laiks jau var iet un viss var mainīties, bet, ja tā ir īsta draudzība, tad tā arī turpinās arī turpmāk.

15.12.2013 16:42 |

marchixa

7743

Reģ: 29.01.2009

Tādiem cilvēkiem noteikti nerakstītu.

15.12.2013 16:47 |

nifnif

949

Reģ: 15.04.2013

man šķiet, ka tāda īsti savējā draudzene arī eksistē tikai bērnībā. tad nav nekā cita, ko darīt kā vien draudzēties un dalīties ar otru. bet pieaugušā vecumā ir daudz lietu par ko domāt, ko darīt, kam veltīt sevi. ar saviem lieliskajiem draugiem man sanāk tikties reizi nedēļā, divās maksimums. un palaist garām daudz svarīgus notikumus, par kuriem runājam facebookā vai pa telefonu :D tāda dzīve.
dažreiz rakstu bērnības draugiem, bet, ja ir bijis kāds konkrēts konflikts saistībā ar to cilvēku, tad pārsvarā izvēlos nerakstīt. un dažreiz uzmetu lūpu oar to, ka vienmēr pirmajai jāraksta, tad jau otrai pusei tas neinteresē, bet tas tā :)

15.12.2013 17:38 |

Marta(tā foršā)

7781

Reģ: 12.11.2010

neraktitu, jo pagatne ir pagatne. pietam ja tu vinai butu bijusi ista draudzene, tad nebutu to nesmukumu!

15.12.2013 17:45 |

Heartkiller

9435

Reģ: 06.03.2009

Es nerakstītu un šādu ''draudzību'' atstātu pagātnē. Īpaši(cik var noprast), ja neglītie notikumi ir viņas vaina un viņa tos ir darījusi, nevis tu.
Man pašai šāda situācija nav bijusi. Tā sauktās skolas draudzības visas, izņemot vienu, ir izjukušas. Kā teikt ''nomira dabiskā ceļā'' - nebija īstas draudzības, bet vnk tobrīd turēšanās kopā, jo vnk tā sanāca.
Manas īstās draudzenes ir no studiju laika un tā viena no skolas. Vēl vakar visas savācāmies kopā un apcerējām, ka vēl pēc dažiem gadiem būsim draudzenes jau 10 gadus. Man tā draudzība ir īstā draudzība. Tās meitenes ir mans zelts un kā mana otrā ģimene.

15.12.2013 17:45 |

manhattanite

1440

Reģ: 08.04.2013

Bāc,man šī pati doma vienudien ienāca prātā :D

15.12.2013 17:50 |

the_one

3652

Reģ: 26.10.2012

Nerakstītu.
Pēdējā laikā arī uznāca vājuma brīdis,kad gribējās vienai bijušajai draudzenei uzrakstīt, jo pietrūka viņas joku,vienmēr biju domājusi,kā dalīšos ar savām sajūtām,kad būšu stāvoklī,kā dejosim līdz rītam vienas citas draudzenes kāzās (ar to gan turamies kopā), bet kaut kas mainījās no viņas puses.Mēs pēkšņi kļuvām viņai garlaicīgas (tā arī pateica),visi mēģinājumi tuvoties beidzas ar atšūšanu.Es jau sen atmetu ar roku,negribu saņemt kārtējo atšuvienu,bet otra draudzene..tā vēl cenšas, kaut kur aicina, bet viņa nekad nenāk!Nekad! Sapratu,ka viss,nav vērts,es pat nemēģināšu.Zinu,ka atšūs,cik tad var pazemoties. Man sava dzīve tagad,viņai sava.

15.12.2013 18:05 |

arieta

6245

Reģ: 19.08.2009

Es uzrakstītu kaut ko neitrālu un tad paskatītos viņas reakciju, ja būtu prieks un sajūsma (un Tevī iekšēja piedošana) no viņas puses, tad turpinātu saraksti, mēģinātu restaurēt draudzību. Protams, jārēķinās, ka jums abām viss ir mainījies, dzīve nav stāvējusi uz vietas.
Kļūdīties ir cilvēcīgi!
Rezumē - es rakstītu, ja iekšēji man viņas ļoti pietrūktu, būtu piedevusi pāridarījumus un no sirds vēlētos atkal kontaktu.

15.12.2013 19:45 |