Skumīgais

Nodrillētā frāze laiku laikos:
ir jārunā ar vīrieti!

Tieši tā. Komunikācija - atslēga.

Es ļoti labi saprotu Tevi signup, esmu bieži vien rīkojusies tāpat kā Tu. Kad man jautā kas noticis, es saku, ka nekas, viss kārtībā, lai gan protams, ka nav kārtībā, bet patiesībā gaidu, kad viņš pats uzminēs kas noticis un, ja neuzmin, tad apvainojos. Ja tā padomā, tad stulbi, bet ko darīt - tādas jau mēs sievietes esam! :D
Tavā vietā es arī, protams, būtu gribējusi, lai viņš paliek un samīļo nevis iet izklaidēties, bet mēģini viņu saprast- viņš ir vīrietis un viņam ir savādāka loģika, viņš vienkārši nesaprata, ko Tu no viņa gaidi. Vēlāk gan izrunājies ar viņu un pasaki, kā juties.

A kurš tad gāja prom? Es?

Tu pati pateici,ka tev viss ir kārtībā,ko tu gribēji,lai viņš kafijas biezumos izīlē? Nav ko pūsties,ka nevari pati cilvēkam pateikt,ko gribi,bet gaidi,kad nolasīs domas. Prātiņ nāc mājās!!!

Es tikai to kaa saliidzinaajumu ieliku. Zinu peec sevis - ja mans viirietis ir paveess, man negribeesies vinju miiljot un zinu, ka daudziem cilveekiem ir taapat. Taapat arii nekad neluugshos, lai kaads saak runaat peec paaris reizeem, kad atcirta ka viss ir kaartiibaa. Es to redzu kaa diezgan riebiigu manipulaacijas speeliiti un atsakos iesaistiities. Zinu, ka dalja viirieshu ir ljoti liidziigaas domaas. Vinji shito uztver par riebiigu shantaazju un no taas izvairaas.

Protams saruna notiks, tikai tagad arī apsveru neko nesūtīt un nelikties ne zinis, kamēr neatnāks mājās. Jo no tā varēšu izdarīt secinājumu vai gribu sev blakus šādu cilvēku vai nē.

respektīvi-nerīkojās viņš forši,tavs vīrietis. Bet,tev vajag padomāt, vai tiešām vēl lielāks skandāls ir tā vērts. Tu rītu sagaidi,sagaidi kad atnāks,pavēro viņa uzvedību un izrunājies,bet nevis dusmīgi vai kā, vnk-tieši tā,kā šovakar juties-skumji. Un ļoti labs ir ieteikums par rūpju un palīdzības pieņemšanu,tas ir jāmācās,un jāmācās arī pārkāpt pāri lepnumam,ja vīrietis nav tāds,kurš vnk sēdēs,kamēr nomierinies, un japalūdz-pasēdi ar mani.
Tomēr,ja tas kļūtu par sistēmu,kā kas-tā aizskriet uz tusiņu,tad es padomātu vai attiecības vispār ir to vērtas.

Protams saruna notiks, tikai tagad arī apsveru neko nesūtīt un nelikties ne zinis, kamēr neatnāks mājās. Jo no tā varēšu izdarīt secinājumu vai gribu sev blakus šādu cilvēku vai nē.

Kura teica, ka autore nedramatizē?:D

Jo no tā varēšu izdarīt secinājumu vai gribu sev blakus šādu cilvēku vai nē.

Jā,lūdzu,atbrīvo cilvēku no tādām mokām. :D

Jo no tā varēšu izdarīt secinājumu vai gribu sev blakus šādu cilvēku vai nē.

Tas nav tikai tāpēc, ka šodien radās tāda situācija. Vairākas lietas viena aiz viena krājās un liek man pārdomāt, ka labāk katram iet savu ceļu. Ja viņš atnāks pilnīgi vienaldzīgs, tad skaidrs, ka tur vairs nav ko, šīs attiecības būs sevi izsmēlušas.

Tas nav tikai tāpēc, ka šodien radās tāda situācija. Vairākas lietas viena aiz viena krājās un liek man pārdomāt, ka labāk katram iet savu ceļu. Ja viņš atnāks pilnīgi vienaldzīgs, tad skaidrs, ka tur vairs nav ko, šīs attiecības būs sevi izsmēlušas.

Tas driizaak izskataas, ka tu vienkaarshi meklee veel vienu iemeslu, lai paartrauktu attieciiibas, nevis tas, ka tev patieshaam vajadzeetu, lai vinjsh tev danco apkaart.

Tas driizaak izskataas, ka tu vienkaarshi meklee veel vienu iemeslu, lai paartrauktu attieciiibas, nevis tas, ka tev patieshaam vajadzeetu, lai vinjsh tev danco apkaart.

Noteikti nē. Esmu ļoti pieķērusies un drīzāk tieši pieņemu tās lietas, kuram pārkāpju pāri, lai varētu turpināt attiecības. Tikai, ja es jūtu, ka esmu kļuvusi vienaldzīga, tad nevēlos tērēt laiku un enerģiju tam.

Tikai nevajag lūdzu vairāk šitās frāzes tādas jau mēs sievietes esam, un tml. Nu nav visas tādas histēriķes un ne visas šāda veidā kaut ko cenšās attiecībās uzkurināt vai tml.

Tā nav normāla situācija attiecībās, kad vienam ir nezin no kurienes jāizdomā, kas ar otru noticis, un ja vēl pretī ir atbilde nekas, viss ok, tad no kurienes otram saprast, ko darīt tādā situācijā?
Kad mans bijušais vīrietis mājās bija dusmīgs un atbildēja tāpat uz maniem jautājumiem, es arī necentos desmitiem reižu uzzināt, kas nu par lielo problēmu viņam, ja nestāsta - pats vainīgs, neiešu jau uzbāzties.

viņš šonakt arī var neatnākt mājās

Abi labi jeb kā saka, viena pagale jau parasti nedeg.

Zeme atveries un aprij mani dzīvu.

Tagad paņem telefonu un uzliec atgādinājumu sev tieši pēc gada šajā dienā izlasīt šo diskusiju. Būs par ko pasmieties, tici man.

Kad man uznāk megabesis un mēģinu visus citus vainot, ka nedanco pēc manas stabules, es sev atgādinu - tas pāries. Un tajā brīdī pār mani parasti nāk apskaidrība un es sāku nevis sēdēt un čīkstēt, bet gan darboties. Pacenties to sev pateikt vairākas reizes, varbūt arī tev tas palīdzēs.

Un nevaino puisi, viņu var saprast. Ja gribi viņu pamest, tad pamet, bet nevis kaut kāda iedomāta iemesla dēļ, bet gan vienkārši tāpēc, ka tu to gribi. Tā arī pasaki un punkts. Reizēm drīkst arī gribēt.

Ja jau mēs, sievietes, esam šādas (viegli histēriskas, sirgstošas ar man-viss-kārtībā sindromu) un tādas mūs ir jāpieņem, tas pieņemsim arī vīriešus, kuri dzirdot vairākas reizes, ka mums viss ir kārtībā tā to arī saprot un lieki nelauza galvu.

Jā, es pati esmu bijusi šādā situācijā un mans draugs pēc pirmā vai otrā ''nekas'' vēsā mierā nosaka "kad vēlēsies runāt, esmu gatavs uzklausīt". Un tas, manā izpratnē, ir normāli, kaut arī dažbrīd man gribētos tikt apskautai un vienkārši piepuņķot viņa kreklu, es apzinos, ka tajā pat brīdī viņam gribētos uzzināt, kādēļ manas acis ir pārvērtušās par diviem naidīgiem mākoņiem ar zibšņiem un lietusgāzēm. Attiecībās darbojas divi cilvēki - ja es gatava ņemt, tad esi gatava arī dot. Protams, ideālajā pasaulē vīrieši būtu aprīkoti ar emociju sensoriem un reaģētu atbilstoši mūsu iegribām, tomēr tā, diemžēl, nav, tādēļ jāmācās piemēroties. Vai arī jāmeklē kāds cits, kurš arī bez šķietama iemesla sāks raudāt uz līdzenas vietas.

Ja jau mēs, sievietes, esam šādas (viegli histēriskas, sirgstošas ar man-viss-kārtībā sindromu) un tādas mūs ir jāpieņem

Tur jau taa lieta, ka nav visas vienaadas. Taapeec viirietim buus divtik gruuti, ja pirms tam attieciibas ir bijushas ar ljoti nosveertu sievieti, peec tam tikt galaa ar viegli histeerisko un diez vai vinjsh vinju izpratiis.

Teicu, ka nekas un viss kārtībā

Nu bet ja tu teici, ka viss kārtībā, tad vīrietis to tā arī saprata- viss kārtībā!

Es savās pirmajās attiecībās arī šitā regulari darījos, nekas, nekas nav noticis, pati raudu, nemāku pateikt, ko domāju, pati vispār sevi neizprotu. Vēlāk pieaugu, vairāk izprotu sevi, līdz ar to manā dzvē arī vīŗietis pieaugušāks u n sakarīgāks ienācis. Un šobrīd ir tā, ka ja uznāk kaut kads skumīgais garastāvoklis, vai tiesām kaut kas atgadījies, tad pasaku draugam un viņš tad ir priecīgs, ka var to situāciju risināt kā jau vīrieši to risina, vnk darot kaut kādas lietas, lai it kā man palīdzētu. Tajā ietilpst samīļošana kaut 5 min un pēc tam visu vakaru pēc pieprasījuma, karsta tēja/kakao, šokolāde, masāža, mūzika, filmas, izdabāšana un vēlreiz un vēlreiz samīļošana. Viņš pat ir iemācījies, kā smalki no žēlošanas uz jokošanu pāriet un pamazām tiesām liek man aizmirst to pārpasaulīgo problēmu, kuru nu nekādi nevarēšu atrisināt un beigās jau smejamies. Secinājums, jo vairāk izprotam sevi, jo vieglāk ir definēt savas sajūas un otram ari vieglāk palīdzēt un pielāgoties. Es vairs nekad nesaku, ka viss kartībā, ja pati jūtos sūdīgi.

Es arī bieži rīkojos līdzīgi, esmu diezgan čīkstīga un raudulīga un reizēm ar to nokaitināju savu vīrieti, BET, tikko izstāstīju savējam tavu stāstu un viņš sākumā teica, ka vot sievietes, pašas atgrūž vīriešus, bet vēlāk raud spilvenos. Toties, kad pateicu, ka puisis aizgāja mierīgi tusēt, viņš teica, ka tas neesot normāli, pamest savu draudzeni raudošu un aiziet izklaidēties. Viņaprāt, tavam draugam vajadzējis tevi nedaudz likt mierā, ļaut nomierināties, ja jau pati atraidīji un pēc laiciņa pienākt samīļot un piedāvāt kādu jauku kopīgu izklaidi sestdienas vakaram vai kā citādi tevi iepriecināt :)