Man reizēm ir tā, ja ir galīgi skumīgi, tad man vienkārši gribas, lai tas otrs ir blakus, samīļo un neko nesaka, nevis skrien prom.
Es nedomāju,ka tev par kaut ko jāatvainojas,jājūtas vainīgai vai tamlīdzīgi. Par piemēru,tad,kad man uznāk pilnīgi melnie,kad es sēžu,raudu un uz nezin cik reižu izteiktiem jautājumiem-kas noticis,neko neatbildu,vai atbildu ar-nekas(jo,jo vairāk bāžas virsū ar tiem jautājumiem,jo mazāk tad gribas runāt,it īpaši puņķainai, drebelīgu balsi,stostekli),tad mans vīrs vnk mani mīļo un paijā, kamēr es nomierinos, tad pasaka kaut ko smieklīgu,kad es jau sāku smieties,un tad,pēc tam arī parunājam. Tas man liktos normāli,jo tā ir man...kāds ir tavs vīrietis,nezinu,bet es būtu vēl vairāk bēdīga un dusmīga.
vienkārši biju ļoti nomācošā garastāvoklī un raudāju. Un par ko man atvainoties šajā situācijā, par to, ka nevarēju pastāstīt kas man par vainu?
Un par ko man atvainoties šajā situācijā, par to, ka nevarēju pastāstīt kas man par vainu?
Man reizēm ir tā, ja ir galīgi skumīgi, tad man vienkārši gribas, lai tas otrs ir blakus, samīļo un neko nesaka, nevis skrien prom.Jūs runāt mākat vai vismaz rakstīt? Var taču normāli cilvēkam pateikt,lai vienkārši ir blakus nevis iet prom nevis tēlot,ka viss kārtībā un tad apvainoties!!!
++++++
Kas tās vispār par attiecībām,kurās,ja cilvēkam ir neoma,viņām ir kaut kas jātēlo,lai māju atmosfēra nebūtu sabojāta?! Murgs.
Var taču normāli cilvēkam pateikt,lai vienkārši ir blakus nevis iet prom nevis tēlot,ka viss kārtībā un tad apvainoties!!!
Jūs runāt mākat vai vismaz rakstīt? Var taču normāli cilvēkam pateikt,lai vienkārši ir blakus nevis iet prom nevis tēlot,ka viss kārtībā un tad apvainoties!!!
Kas tās vispār par attiecībām,kurās,ja cilvēkam ir neoma,viņām ir kaut kas jātēlo,lai māju atmosfēra nebūtu sabojāta?! Murgs./quote]
Es netēloju, es vai nu izraudos, vai izbļaujos. Vīrs nesaprot, sabožas, bet prom nemūk. Jāsaka gan, ka manas histērijas lēkmes ar samīļošanu nepazūd. Man vienkārši vajag tās emocijas dabūt ārā.
Man vienreiz tā bija, un vīrietis pajautāja - kas kaiš, uz ko es atbildēju - ehh, mīlestības trūkums. Un tad viņš visu vakaru mani mīļoja
199
