Ja mazulis kozj, sit un pluuc matus

Es uzskatu, ka ar iekošanu pretī ("redzi, tas sāp, tā nedrīkst darīt") vai vieglu uzšāvienu pa pamperu, šādu kaiti var "izārstēt". Viena no manām māsām savus bērnus tā arī audzināja. Savukārt otra, savam bērnam ļāva darīt visu - kost, sist, ignorēt aizrādījumus un lūgumus - bērnam jāļaujot visu, ko viņš grib. Šobrīd bērns jau ir skolnieks un nu vecāki ir sapratuši, ka valda pilnīga anarhija. Bērns dzīvo pilnīgi savā pasaulē, bez noteikumiem un pienākumiem. Skolā nemācās nemaz, vienkārši ignorē apkārtnotiekošo, ir agresīvs, dara pāri vienaudžiem, nepakļaujas nekādiem lūgumiem vai aizrādījumiem. Tagad viņu vadā pa ārstiem un astrologiem un secinājums ir viens - šāda visatļautība ir novedusi pie tā, ka vecāki bērnam ir tukša vieta, viņam nav autoritātes un viņš nevienu neizjūt kā "augstāku" par sevi, tāpēc nav iebāžams nekādos rāmjos.
Uzskatu, ka bērnus ir jāaudzina, ir jāparāda, kas ir slikti un, kas labi. Nevis jāizaudzina pilnīgu mežoni, tikai tāpēc, ka bērniņam jau neko nedrīkst darīt, visu jāļauj.

Esmu par to, lai mazo pārmācītu ar līdzīgām metodēm kā pati uzrakstīji komentārā un nebaidos iedot kādu pērienu pa dupsi, ja ir pelnījis. Te ir bijušas diskusijas par lidzīgu tēmu un absolūti lielākā daļa ir par to, ka bērnu nedrīkst nekādi aizskart, bet visu jārisina "humāni", caur sarunām un attieksmi, bet ne fiziski iespaidojot. Rezultātā tieši tā arī sanāk - bērns dara ko grib un kas vien ienāk prātā, bet māte varonīgi visu pacieš. Tā ir katra paša izvēle... Man šis fenomens tik lielā mērā arī nav izprotams.

Un, starp citu, mani jau te Kanādā viena paziņa brīdināja, ka nekādā gadījumā bērnu nedrīkst pērt sabiedriskās vietās, citu cilvēku klātbūtnē. Var iekulties nepatiksanās, jo noteikti atradīsies kāds, kas sāks pārmest vardarbīgo attieksmi pret bērnu...

Neon, un sišana pa dibenu nav vardarbība? Kas tad?

Kanaadaa ir ljauts iepeert beernu no 2 liidz 12 gadiem. Bet jaa, te daudzi ir galvu saspiedushi ar to pozitive parenting un "beebji" gulj ar vecaakiem liidz 14 gadiem, jo luuk beernam negribaas savaadaak, bet aizraadiit nedriikst. Man viens idiots no augstskolas pateica, ka vinjsh zvana uz tiem taalrunjiem ikreiz, kad vinjam nepatiik, kaa maates attiecaas pret beerniem. (Jaapiebilst, ka pashu savulaik vajadzeeja dauziit ar mietu, jo shobriid dziivo maatei uz kakla un vinju terorizee).

Nu esmu redzējusi arī visādus brīnumus no sērijas - pampersi 5 gadīgam bērnam un knūpītis pirklasniekam... Arī viss tieši tādēļ, ka ar bērnu apejas kā ar jēlu olu...

Pamperi piecgadniekiem ir pat ljoti biezji redzeeti. Diemzeel.

Es saveejiem "uzsaavu"-nevaru noliegt.Tie bija citi laiki ,citi uzsakti laikam par to pamaaciisanu arii...!Te dziivojot, to nekad neesmu darijusi-ja dariitu,laikam "buutu aiz resteem".Saakumaa pat briinijos,kaa amerikaani savus beernus audzina,nekad "neuzsaujot".Tomeer jaasaka ,ka beerni ir izaugusi liidz zinaamam vecumam, loti labi - tiesaam.Vieniigais ko atceros -radinieks saveejos ielika citaa istabaa-"paardomaat" to savu nepareizo riiciibu...Vins nekad pat nepacel balsi veel tagad...Mans viirs arii uzskata,ka taada blausana,kliegsana,padara beernu tikai nervozaaku.Es saaku ticeet "viira skolai",redzu,ka ar taadu pavisam mieriigu aprunaasanos, kaadreiz ignoreesanu izraadiisanaas reizees,var panaakt loti labu rezultaatu.Saakumaa domaaju ,ka beerna ieliksana citaa istabaa nebuus laba ideja-beerns saaks blaut uttNekaa-beerns iznaaca aaraa un bija "kaa no jauna piedzimis"...Nekad neviens neaizraada beerniem citu klaatbuutnee-tas arii man patiik.Esmu dzirdeejusi nedaudzas pieziimes tikai pie galda,bet loti klusinaataa balsii.
Es padaliijos tikai ar savu noveerojumu muusu gimenee,varbuut citaas gimenees ir citaadi,bet zinu noteikti-iekaustiisana nav noveerota nekur,kur esmu bijusi.

Izjutu dziļu žēlumu pret autori. Atstāt to tā viennozīmīgi nedrīkst, jo viss tikai kļūs ar vien trakāk. Vardarbību arī neatbalstu. Manuprāt, bērniņš ir pārāk mazs, lai uzbļautu vai sadotu pērienu. Paciest to un būt par bērna upuri- neprāts! Neapskaužama situācija.
Es uzskatu, ka vispareizākā rīcība šai situācijā ir šāda:

Ne visiem bērniem strādā metodes - kā tu man tā es tev un mammītei ļoti sāp... Šķiet, ka Tavs mazais ir tieši tāds bērns. Pretī siša izraisīs tikai vēl lielāku agresivitati, bet raudāšana, jo "mammītei sāp" būs smieklīga...
Ja sitīsi pa pirkstiem tad, kad viņš Tevi sit vai plēš, iegūsi tikai pretējo - vēl lielāku vēlmi sist un plēst, tapēc centies no tā izvairīties. Pēc tam ne tikai sitīs, bet arī psihos un cilvekos kritīs zemē.
Varu ieteikt vienu ļoti labu metodi, bet jābūt pacietīgai, jo neuzlabosies viss ar pirmo reizi. Un proti - nevis rādīt, KĀ NEDRĪKST, bet rādīt, KĀ DRĪKST. Ieķeras sīcītis Tev matos, saķer viņa rociņu, saki - plēst nedrīkst, drīkst - pai, un ar viņa rociņu rādi, kā paijāt, kā "paķemmēt" matus tos neplēšot, un papaijā arī pati viņu. Grib sist, tieši tas pats - saķer rociņu, saki - nedrīkst sist, bet drīkst pai-pai, un paijā vispirms ar viņa rociņu sevi, tad pati sapaijā viņu. Tāpat māci arī apieties ar dzīvniekiem - nevis sist pa pirkstiem tad, kad plēš, bet parādīt, kā pareizi darīt.
Vajadzēs lielu pacietību no Tavas puses, bet - tas ir tā vērts!

Emanuelle, es arī šādu audzināšanas taktiku ievēroju starp amerikāņu ģimenēm. Un, jā, bērni tiešām labi. Nekad nekādu pērienu vai bļaušanu starp amerikāniem neesmu redzējusi.
Musu paaudzei un, vispār, valstij ir dabiski, ka pērienu katrs ir dabūjis. Amerikā reiz sporta hallē nācās sastapt krievu ģimenini un kā māte bļāva uz bērnu. Vietējie bija šokā. Jāsaka, ka es arī, jo mājās ja uzbļauj vai sarāj, tas ir savādāk, nevis histēriski bļaut uz bērnu publiski, pietam par to, ka bērns nav pieiekami labs, nav sportā panācis ko māmiņa vēlas... Bet vispār, neatbalstu šādu audzināšanas paņēmienu. Tā ir audzināšana iedzenot bērnā bailes, stresu. Izrunāšanās, paskaidrošana, laba parauga parādīšana, bet ar stingrību, lai nezūd vecāku autoritāte, var nest labākus rezultātus.

Izjutu dziļu žēlumu pret autori.

Par ko zjeelumu? Par to, ka neatbalstu mazu mezjonju radiishanu? Ne jau uz visiem beerniem tas pai pai straadaa, tad ko, teikt pai pai un ciiniities ar veejdzirnavaam gadiem ilgi un tai vietaa, lai priecaatos par beernu, gaidiit, kad mazais monstrs izaugs un aizvaaksies no maajaam? Bljaushana neliidz, bet pretreakcija peec noveerojumiem ljoti labi straadaa (protams, ar robezju. Nav jaanodara saapes, bet gan tikai jaaizraisa nepatiikamu sajuutu). Varu veel vienu piemeeru mineet - radu siikais mociija kakji. Kakjis vienreiz uzshaava ar kjepu, mamma pateica, ka pats vainiigs un siiko nemierinaaja, jo bija ntaas reizes teikusi, ka nedriikst kakjim dariit paari. Peec taas reizes siikais kakji nekad nav mociijis, tikai miilji paglaudiijis.

Un, jā, bērni tiešām labi. Nekad nekādu pērienu vai bļaušanu starp amerikāniem neesmu redzējusi.

Daudzi ir labi tikai taapeec, ka vecaaki visu laiku tiem beerniem pielabinaas. Gribi lauzt manu telefonu - she, lauz, tikai nesaac raudaat, krist histeerijaa, gribi jauno, superdaargo mantinju - mammiite atteiksies no sev nepiecieshamo lietu iegaades, bet nopirks mazajam, lai tikai tracis nebuutu. Turklaat dazi meedz pat beernus piekukuljot, pirms raadaas sabiedriibaa, lai radiitu labu iespaidu.

Es padaliijos tikai ar savu noveerojumu muusu gimenee,varbuut citaas gimenees ir citaadi,bet zinu noteikti-iekaustiisana nav noveerota nekur,kur esmu bijusi.

Iekaustiishana un viegls uzshaaviens pa dupsi nav viens un tas pats. Iekaustiishana vairaak asocieejaas ar iekraushanu pa ausi, gruustiishanu, raushanu, zilumu uztaisiishanu vai noslaaniishanu taa, ka peec tam pusstundu uz dibena paseedeet nevar un tas nebuut nav akcepteejami, jo nodara veseliibai kaiteejumu.

Varu saderēt, ka šī diskusija aizies galējībās - tās, kuras ir par vieglu iepēršanu tiks sauktas par sadistēm, kuras atdauza mazuļus zili zaļus un sabiedriskās vietās uz bērnu ķērc, rausta un vēl visādi izdarās. Tās, kuras ir pret pēršanu tiks sauktas par mīkstmiesēm, kuras ļauj bērnam kāpt uz galvas un izlutina mazus monstrus.

Ir jāsaprot, ka ir dažādi bērni, dažādas mātes un dažādas situācijas. Ne visiem derēs viens un tas pats! Ir jābūt elastīgam, jāskatās pēc situācijas, bērna rakstura, ikdienas attiecībām u.t.t. Jebkurš audzināšanas veids būs efektīgs un nostradās par labu, ja tas tiks likts lietā pareizā laikā, vietā un situācijā.

Krista par to "žēl autori" es biju domājusi nevis tevi, bet to sievieti, kura ir nonākusi šādā situācija, ka jākrīt izmisumā jo pašas mazulis ikdienā sit un plēš matus. ;)

Es dzīvoju vairākās amerikāņu ģimenēs un neko tādu nemanīju. Bet, vairāk vai mazāk, viņi tiešām dabū visu, ko vēlas. Vislabāk jau, ja kārotās mantas dabū svētkos, nevis ikdienā! Ikdienā viņiem bija tāda lapa ar zvaigznēm- kad izdari labu darbiņu, jāizkrāso viena zvaigzne. Kad visas zvaigznes izkrāsotas uz lapas, tad nopelnīti 5$.
Viens no bērniem, gan bija tāds, ka ar mani divatā esot, vienkārši bitch (atvainojos, ka tik rupji, bet, nezinu, tas ir piemērotākais vārds) un, kad vecāki blakus, nāk un mani apkampj un spēlē eņģelīša lomu. Bet tas viens tāds gadījums... Un arī neteikšu, ka slikts bērns, bet liekulis.
Vēl citā valstī ir redzēts tāds bērns, kuram mamma nu vispār neko nevar pateikt, aizrādīt vai palūgt. Ja sīkais gribēs citam bērnam atņemt riteni un neatdos, mamma tipina apkārt un lūdzās un piekodina, ka jāiet mājās, ja nemāk spēlēties, bet bērns ignorē visu. Mamma nav autoritāte. Neuzdrošinās piedurt pirkstu bērnam, lai tikai viņš neraudātu. Bet pati cieš... Redzēta arī bīstamas situācijas, kur tas pats bērns neklausa, skrienot projām uz ielas un māte ar otru bērnu- zīdainīti rokās skrien pakaļ un viņas pavēlēs, lai apstājas un neskrien uz ielas, tiek ignorētas. Un mazais to uztver kā spēli, to dara smejoties. Plus vēl reizēm iesit mammai un pasaka, ka negrib viņu, bet mamma pelītes balstiņā, kā vienmēr, mierīgi palūdz lai nedara tā, kas, kā vienmēr, tiek ignorēts.

Bet kopumā, manuprāt, jāaudzina ir bez pēršanām un bļaušanā, bet ar stingru vārdu, izrunāšanos! Var vēl papurināt aiz rokas, ja galīgi neklausa, spītējās. Atņemt mīļāko mantu par neklausīšanu vai aizsūtīt uz istabu, lai apdomā savu rīcību un nākot laukā, kad nomierinājies, izrunāt situāciju... Tāds ir mans skatījums par to kā pareizi jāaudzina. Ir jābūt arī disciplīnai, bet stingrai, ar mīlestību, parauga rādīšanu.

Krista-tu daudzas lietas mini,ko es arii esmu redzeejusi savaa pusee-pamperi loti ilgi,guleesana vienaa gultaa loti ilgi ar vecaakiem-godiigi sakot,nezinu vai vecaakiem ir briizi pabuut vieniem,jo veel naakusi klaat arii mazie kakeeni...viss tas ir "liidz giibonim" man nesaprotami.Es vienu briidi domaaju ,ka meiteniite buus briesmiiga,jo veel tad kad bija kaadi 5gadini mamma man teica-nerunaa tagad...Keiliina grib izteikties:DTo laikam atcereesos liidz muuza beigaam:DVarbuut jaasaka paldies teetim,kurs ir audzis lielu savas dziives dalu tikai ar teeti un liekas, kaut kas tomeer ir nostraadaajis pareizi,jo vins ir tiesaam loti pieklaigs viirietis un loti inteligents.Varbuut te ir arii kaads sakars geeniem -nezinu,bet meiteniite ir taada,ka labaaku nevareetu veeleeties.Vinaa ir visas iipasiibas,kaadas noveeleetu savai meitai...Varbuut teeta attieksme-gruuti pateikt,bet kaut kas ir nostraadaajis so beernu labaa.Puisiitis savos 10 gados ir izdevies arii.Varbuut vides maina.Hawaii ir noteikti naacis par labu,jo vini loti daudz ir redzeejusi nabadziigos beernus un ir piedaliijusies labdariibaa.Tur nav nekaa no taa-ES,Es un veelreiz ES!!!
Es aizgaaju laikam par taalu,bet minu dziivu piemeeru.

Nezinu, vai tas tiesa, bet miits par to, ka ilgstoshi neesaajot pampi, man liekaas visai patiess, jo manas paaudzes sievieteem reti kurai ir o veida kaajas, bet starp tagad jau 10 gadieceem naakaas biezji noveerot.

Viena lieta ko esmu noveerojusi gadu gaajumaa- seit beerni nemaak noveerteet to ,kas viniem ir-viss iepiitiikas loti aatri un apniik reizee.Es jau biezi domaaju,vai uz to tendenci neiet tagad arii beerni Latvijaa?Taa jau ir -tagad taa informaacija ir tik liela,kaa dziivo,var dziivot uttVisu gribaas liidziigi,bet tiesaam loti biezi ir taa,ka taa manta ir dabuuta-zuud interese.
Es negribeetu saliidzinaat so visu ar savu beerniibu,bet ja loti labi padomaa-man mantu bija loti maz.Vispaar nekaa nebija daudz,bet tas gan tiesa- kad mamma iipasaas reizees uzdaavinaaja kaut ko-tas bija "zelta veertiibaa".Biezi saviem aarzemniekiem staastu par dziivi Latvijaa ,daardziibu,kaa biezi beernini nevar atlauties arii eest taa,kaa gribeetos uttPeedeejaa reizee muusu Keiliina teica-loti gribaas redzeet Latviju!!!!:)Viss iespeejams ,ka es arii mazliet esmu izmainiijusi to skatu uz vinas dziivi-noveerteet to kas ir,priecaaties par to,kas ir...!