Mana dzīvē pēdējā laikā ir bijis viens milzīgs apjukums un neziņa. Un tagad, gada beigās, parādījās vēl jaunas problēmas. Un kā reiz tādas, kas vairo neziņu. Ļoti tālu no ideāla.
Jūtu, ka viss būs labi, ka atradīšu iekšējo mieru un aicinājumu. Tā jau viss ir labi- kājas ir, rokas ir, radi dzīvi, labs ēdiens ledusskapī, skaista māja. Tomēr tā neziņa par nākotni beidz nost. Kā reiz pēdējās dienās, meditējot vienatnē, izskatās, ka kaut kas sāk izkristalizēties.
Ziemassvētkus neatzīstu, bet man patīk lampiņas, kartītes un pārdomu laiks. To arī izbaudīšu no sirds. :)
Pirmo gadu svinēšu Ziemassvētkus bez sniega un speķa pīrāgiem, bet ar piņatām un astoņkājiem galdā :)