Mana dziive buutu gandriiz ideaala...

Man trūkst mazliet kāda, lai teiktu - šie būs ideāli svētki. Pirmo reizi sajutīšos mazliet viena, bet nekas, arī tā vajag. Es šodien gāju pa tuneli, redzēju to pusaklo(vai aklo?!) vīrieti ar koka lāpstiņām un domāju - paldies, ka man ir tā, kā ir un ne citādāk..

Domāju, es varēšu uzskatīt, ka man ir ideāla dzīve apmēram pēc 10 gadiem. Līdz tam vēl ir šis tas, ko gribētu dzīvē mainīt, iegūt, sasniegt... Tā teikt - pagaidām esmu vēl procesā.

Kopmā gan varu teikt, ka salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, katrs gads ir arvien labāks!

pec 3 gadu ilgas Ziemassveetku noniecinaashanas un ignoreeshanas, Esmu atkal atpakalj uz striipas un ar savu sajuusmu speeju daavaat atmosfeeru visiem un nespeeju sagaidit,kad bushu aatraak Latvijaa,pie saviem miljajiem lidoju engjelja spaarniem un smaidu kaa saulstarinsh ... protams,uznaak pardomas par visu,kas bijis pedejos 3 gadus,bet vismaz zinu,ka esmu palaidusi saapi valjaa un atkal esmu briiva

Nekas nav skaistaaks par Ziemassveetkiem ghimenes lokaa, bez milzigaam daavanaam, bet ar milestibu,ruupeem un saticibu vienam pret otru

Pilnai laimei veel ceru,ka sniegs buus

Man ir neideāla dzīve. Bet man ir ideāli dzīvei. Katrā ziņā ideāla dzīve nevar būt.
Bet es nevarētu būt apmierinātāka kā šobrīd. Jūtos diezgan draņķīgi, bet sasodīts dzīve ir dzīve. Priekā!

Jā, nekādas īpašas ZS pārdomas man šogad nav..

Gribu iemācīties pirmkārt būt mierā ar sevi, būt pašpietiekama. Tad zinu, ka būs arī viss pārējais
Neskatoties uz visu, mana dzīve ir diezgan jauka

Mana dzīve būtu ideāla, ja es varētu pilnībā sevi pieņemt un mīlēt.

Kaadreiz esmu domaajusi par to,kaapeec tiesi es esmu nonaakusi sajaa vietaa,sajaa dziivee,kur par mani loti ruupeejas ,gaadaa,domaa?Esmu tacu greekojusi kaut kur taapat, kaa citi mirstiigie...Laikam tie labie darbi ir dariiti vairaak ,kaa tie sliktie.

Mana dzīve būtu ideāla, ja es varētu pilnībā sevi pieņemt un mīlēt.

+, man ir pinīgi tas pats.. ehh.

Mana dzīvē pēdējā laikā ir bijis viens milzīgs apjukums un neziņa. Un tagad, gada beigās, parādījās vēl jaunas problēmas. Un kā reiz tādas, kas vairo neziņu. Ļoti tālu no ideāla.
Jūtu, ka viss būs labi, ka atradīšu iekšējo mieru un aicinājumu. Tā jau viss ir labi- kājas ir, rokas ir, radi dzīvi, labs ēdiens ledusskapī, skaista māja. Tomēr tā neziņa par nākotni beidz nost. Kā reiz pēdējās dienās, meditējot vienatnē, izskatās, ka kaut kas sāk izkristalizēties.
Ziemassvētkus neatzīstu, bet man patīk lampiņas, kartītes un pārdomu laiks. To arī izbaudīšu no sirds.
Pirmo gadu svinēšu Ziemassvētkus bez sniega un speķa pīrāgiem, bet ar piņatām un astoņkājiem galdā

Sevi ir jāpieņem, jāatrod savi plusi un jāstrādā ar tiem!

Sūdzēties nevaru, gluži pretēji - būtu ar tik daudz ko lepoties.. bet jūtu, ka mana sapņu profesija nav piepildīta...kā Emmanuelle saka - Nākamajā dzīvē

ir kaut kāda paruna kas saka to, ka laimīgie ir muļķi vai tmldz. nav apvainojums nevienam, vnk ienāca prātā domājot par dzīvi.

Nezinu, kādai jābūt ideālai dzīvei. Es to dzīvoju tādu, kāda ir. Un nav ne vainas. Tiktāl, cik pati jūties apmierināta ar dzīvi, ir ok.

Tieši šodien par to domāju, ka pietiesībā pilnīgai laimei šobrīd man pietrūkst darba, kurš man patiktu un par ko maksātu. Protams, gribas savu ģimenes māju, biznesu, mašīnu utt, bet tās ir materiālās lietas. Skatoties no cita skatu punkta, esmu laimīga un gandrīz viss ir ideāli šobrīd.

Liekot roku uz sirds, varu teikt, ka, neskatoties uz kritieniem un sāpīgiem dzīves pavērsieniem, esmu LAIMĪGA un apmierināta ar savu dzīvi. Jo, piekrītot _paris, varu būt pateicīga par visu to (un tā ir ļoti daudz!), ar ko man ir paveicies.
Tomēr ikviens var atrast kādu BET.. un mans šībrīža "bet" noteikti ir pēdējās nedēļas pavērsiens manā ķermenī, kurš diemžēl izlēma, ka arī nākamgad turpināsim dzīvi savā veidā ierastā un ne jaunā veidolā... bet būs - es zinu, ticu un gaidu!

Domāju šie būs jaukākie Ziemassvētki ever, jo būšu pēc pailga laika prombūtnes beidzot mājās. Un tā prombūšana ir likusi tiešām novērtēt cik svarīga ir ģimene, par spīti visiem kašķiem, kas ir bijuši.

_paris, es pazīstu to vīrieti, viņš ir pilnībā akls, toties orientējās pa pazīstamām vietām ideāli!

Par tēmu, jātic, vairāk labajam, jādara vairāk labus darbus, un tad arī dzīve liksies lieliskāka, un pats jutīsies laimīgāks.Pēc šada principa cenšos dzīvot, un varu teikt ka šajā brīdī esmu apmierināta ar dzīvi.