Taisnība jums visām ir,nenoliegšu.
Un taisnība par to,ka tieši vīrieši ir tie bērnu tīkotāji.Viņš gribēja,es vēl nē.
Taisnība arī par to,ka visu viņš ir uzkrāvis man.Kas tad viņam?Viņš nosak-strādāju!(un tipa nes naudu mājās).Es visu saprotu.Daru un viss.Bet es tak arī strādāju.Pie tam,viņam nav kauna man teikt,ka es par kapeikām strādāju,bet viņš tik smagi strādā.(Laikam "smagi"strādā virsstundas,lai maksātu šļurām).
Atdzīšos,ka vēl neesmu viņam neko teikusi,ka zinu.Caur puķītēm lieku saprast...Nogaidīšu,kad paies svētki.Diemžēl,jo bērnam visādi pasākumi.Turēšos cik spēka!Viņš noteikti pa šo laiku gribēs mīlēties...bāc nezinu kā to izturēšu...
Pat ja es viņam dotu(sexu)tik bieži cik grib,nedomāju,ka nevandītos apkārt.Viņš vnk ir atkarīgs no sexa.Fui cik pretīgi apzināties,ka cilvēks tēlojis svēto.Bet patiesībā ir draņķīgāks par mani!Es saprastu,ka es varētu laist pa kreisi,jo esmu pārlieku komunikabla.Bet viņš pasīvs.Ha,kā jau gudri cilvēki ir teikuši-klusie ūdeņi ir tie dziļākie.Šeit tas pierādās.Jūs pat iedommāties nevarat kā tas ir,ka zini patiesību,bet otrs tēlo svēto.
Gribēja viņš ģimeni,bet tagad ķuš...