Runa ir par pumpām :D
Man jau no kaut kādiem tīņu gadiem, cik atceros, ir pumpiņas uz roku augšdaļas (??) nezinu kā to vietu sauc :D (starp elkoni un plecu :D ). Tādas bija arī mammai un mammas mammai. Es viņas jau spaidu no paša sākuma, man jau visa āda ir rētiņās. Es zinu, ja pārtrauktu, viņas neizplatītos, vienu mirkli biju saņēmusies un pārtraucu, viņas nomierinājās. Un tagad atkal.. Un viņas jau ir uz elkoņa, pleciem.. Bet es nevaru, ja redzu, ka kāda ir izteikti balta, nu fuj. Es saprotu, ka tā jau ir kā slimība, bet es nevaru sevi apturēt. :D
Kā, lai samierinās un pātrauc? Bitch slaps nederēs :D man ļoti nepatīk, ja ir jāvelk maiciņa vai kleita bez rokām, bet viss apsārtis, rētains, bet ar baltām pumpām arī fuj staigāt. Visu mūžu jau ar garām piedurknēm nestaigāšu.
Jā, tas ir muļķīgi :D