grib atlaist grūtnieci.

weee, liela starpība vai par savu grūtniecību paziņo ģimenes loceklim, vai kādam, ar kuru tev ir tikai profesionālas attiecības. Cilvēkam var arī nebūt vīrs, kurš var atļauties viens pats visu uzturēt, un tādā gadījumā dekrēta naudai un tam darbam ir liels svars. To, ka tu sevi cieni, tu atgādini teju katrā diskusijā, bet te nav runa par cieņu, bet gan par likumīgām tiesībām. Darba devējiem arī ir daudz un dažādu tiesību attiecībā pret darba ņēmēju. Tā, nu, sagadījies, ka likums aizstāv grūtnieces (kā jebkurā normālā valstī). Ja to, ka cilvēks izvēlās savas tiesības izmantot savā labā var nosaukt par čakarēšanu, tad ir tik vien kā jāsalasa domubiedru pulciņš un jāstartē nākamajās vēlēšanās, lai šo netaisnību mainītu.

Visas grūtniecības nav vienādas, un ir sievietes, kam tiešām ir grūti un ir problēmas. Nebāziet visas vienā maisā.

Man šķiet, ka grūtnieces pienākums ir laicīgi paziņot darba devējam par grūtniecību, lai nu kāds tas priekšnieks būtu. Nevajag jau uzreiz pēc seksa to darīt (man viena kolēģe ta izdarīja :D ), bet nu marinēt ilgāk par tām 12 nedēļām, manuprāt, nevajag. Kāda ir darbinieka attieksme pret priekšnieku, tāda priekšnieka attieksme pret darbinieku.

Es ņemtu slimības lapu, lai nepalieku bez naudas.

Ance, bet situācijā, kad cilvēks zin, ka viņam ir nepieciešams saglabāt to darba vietu, lai būtu naudiņa , viņš ļoti laicīgi un ar īpašu rūpību un atbildību izturas pret šādām lietām. Jo ātrāk pateiksi, jo labāk gan pašai , gan darba devējam . Kāda jēga no darbinieka kurš ar regularitāti ņem slimības lapas !?
Loģiski būtu ( ja tiešām ir velme saglabāt darba vietu un tikt dekrētā ) paziņot to tad , kad stājies uzskaitē.
Runājot par svešiem cilvēkiem un ģimenes locekļiem , bieži vien svešam pateikt ir daudz vieglāk nekā ģimenei ....
Kā arī , ja nu gadījumā , kas ... domāju darba devējs būs saprotošāks , ja pateiksi, ka bēbi zaudēji un ir slimības lapa ( veselības vai morālu apsvērumu dēļ ).
Un es nedomāju, ka atrasties kolektīva ar saspīlētām attiecībām ir labākais risinājums, pat ja tas ir likumīgi ... Likumīgi ne vienmēr ir labāk ...

koshlene Tev kaut kāds naids pret grūtniecēm?
Alba_ draudzenei "lielāka pieredze", jo tā ir draudzene :D kā parasti blats. Varu saderēt ka viņa nejēdz neko vairāk par Tevi.

Wee, nu, es arī pateicu principā tiklīdz uzzināju, jo man tā šķita pareizāk, bet tas reāli nebija man pienākums. Tāpat es neuzskatu, ka tas bija autores pienākums. Viņa visu izdarīja pareizi, kompromisu ar DD atrada, savus darba pienākumus (pieņemu) veic pēc labākās sirdsapziņas, kāpēc vēl viņu jānoniecina?

Nu, bet tomēr izsverot visus apstākļus Tu tomēr pateici, jo domāju , ka apzinājies, ka tā būs labāk visiem.
Es neņemšos spriest par to kā viņa veica savus pienākumus, tikai pieļauju, ka tāpat vien darbu nevienam neuzsaka ....
Es viņu nenoniecinu , atvainojos, ja tā no malas kādai likās, tikai uzskatu, ka zinot par savu stāvokli un finansiālo situāciju nav rīkojusies apzinīgi , kaut arī likumīgi. :)

Vajadzēja darba devēju informēt par grūtniecību. Tagad neko piešūt nevari, jo atlaida pirms ziņas par Tavu īpašo stāvokli. Teorētiski, varētu vēl sprēgāt, praktiski... nu nekā laba tur nebūs. Es laikam ietu cilvēcīgi aprunāties, kas manā darba izpildes kvalitātē neapmierina, mēginātu to labot. Paskaidrotu par grūtniecību un nepieciešamību pēc darba vietas.

Ak, Dievs, kāda attieksme ir no topošajām grūtniecēm un māmiņām! Pirmām kārtām, dažām te es ieteiktu vismaz vienu grūtniecību pārdzīvot, un tad murkšēt kaut ko ar grūtniecību saistītās diskusijās.
Neesat aizdomājušās, kamdēļ grūtniece tiek saukta par GRŪTnieci? Varbūt tamdēļ, ka šis skaistais laiks nebūt nav tik viegls? Rīta nelabumi, sliktās dūšas, smaku nepanesamība, galvas reiboņi, nogurums un tā varētu turpināt un turpināt (un šeit es iesāku tikai ar pazīmēm, kas lielai daļai jau ir no pirmās nedēļas, kopš uzzina par grūtniecību) - un jums tas liekas NEKAS? Un grūtniecei ir jāvar viss kā jebkurai citai sievietei? Absolūts stulbums, nevar spriest tās, kuras gandrīz neviena grūtniecības pazīme nav mocījusi, par pārējām grūtniecēm un to, ko viņas spēj vai nespēj.
Nemaz nesākšu šeit runāt par grūtniecību iespējamiem sarežģījumiem un iepriekšējiem zaudējumiem, jo šeit jau gan esošās grūtnieces, gan topošās grūtnieces takš grūtniecības laiku pārdzīvo kā laiku kūrortā, ar viņām jau viss notiek un notiks kā pasakā.

Ak jā, un izskatās, ka Darba likumu šeit daudzas nav lasījušas. Ieteiktu to izdarīt.

Lauvēn, jāskatās ir no racionālā viedokļa, ne emocionālā. Ja autorei jau ir uzteiktas darba attiecības no janvāra, tad DL nav pārkāpts. Par savu grūtniecību autore nebija informējusi darba devēju. Nemaz neminēsim faktu, ka to, ka nebūs spējīga veikt darba pienākumus savu prasmu un zināšanu trūkuma dēļ, saprata jau sen... Grūtniece ir atbildīga par sevi un mazuli, ne darba devējs.

lauven, ja nezināji, grūtniecība ir katras pašas izvēle. Ar varu neviens nespiež dzemdēt. Tādēļ, čīkstēt par to, cik tev ir grūti, nav normāli, ja pati esi tādu taciņu izvēlējusies. Nedomāju, ka kādam būtu jājūtas sliktāk, ierobežotāk vai kā tml., ja tu esi izvēlējusies dzemdēt sev bērnu.
+šajā gadījumā nekādīgi nespēju saskatīt, kur tieši būtu pārkāpts darba likums.

ctn, ja nelasīji, problēma jau diskusijas autorei ir atrisināta. Bet to, ka citas tik muld, ka nabaga darba devējam ir jāziņo jau tiklīdz 2 svītras testā ieraugi, nu absolūts stulbums un nedomāšana uz priekšu. Protams, ka grūtniecība var pārrauties jebkurā laikā, taču ārsti uzsver, ka pirmās 12 nedēļas ir tās pašas riskantākās, jo tad attīstās visi mazuļa orgāni un, ja kaut kas šajos procesos noiet greizi, tad grūtniecība diemžēl izbeidzas.

lauven, ja nezināji, grūtniecība ir katras pašas izvēle. Ar varu neviens nespiež dzemdēt. Tādēļ, čīkstēt par to, cik tev ir grūti, nav normāli, ja pati esi tādu taciņu izvēlējusies. Nedomāju, ka kādam būtu jājūtas sliktāk, ierobežotāk vai kā tml., ja tu esi izvēlējusies dzemdēt sev bērnu.

+++

koshlene, nekaitini mani, lūdzu, vēl vairāk. Mana grūtniecība uz Tevi nu ne mazākajā mērā neattiecas un ar savu stāvokli nevienu, izņemot savu vīru, neapgrūtinu.
Bet ja Tev ir tāds naids pret grūtniecēm, vienkārši nelien diskusijās, kur skaidri un gaiši ir uzrakstīts, par ko tēma ir.

Autore jau ar darba deveeju ir novienojusies un darba deveejam vinjas naakotnes B lapa neko nemainiis, jo taapat jau no janvaara bija plaanota jauna darbiniece vinjas vietaa... Kaada jums starpiiba? Tak autorei ir ljoti buutiski shobriid buut darba tiesiskajaas attieciibaas, jo no taa ir atkariigas naudas naakotnee. Jums skauzh vai kaa?
Es neesmu dzemdeejusi un neplaanoju tuvaakajaa laikaa, taapat arii nekaadaa meeraa gruutnieces neaizstaavu, tomeer ir jaapiemiit kaut nedaudz cilveeciskumam.

lauven, ja nezināji, grūtniecība ir katras pašas izvēle. Ar varu neviens nespiež dzemdēt. Tādēļ, čīkstēt par to, cik tev ir grūti, nav normāli, ja pati esi tādu taciņu izvēlējusies. Nedomāju, ka kādam būtu jājūtas sliktāk, ierobežotāk vai kā tml., ja tu esi izvēlējusies dzemdēt sev bērnu.

trapīts desmitniekā.
tās grūtnieces čīkstules kas iedomājas ka dzemdējot un iznēsājot bērnu izdara nez kādu varoņdarbu ir vnk kaitinoši radījumi.

Lauvēn, atkārtoju vēlreiz - grūtnieces un bērna veselība ir uz pašas grūtnieces, ideālajā gadījumā - topošo vecāku, atbildības. Kad reiz grūtnieces sapratīs, ka grūtniecība ir privāta, intīma ģimenes lieta.

koshlene, nekaitini mani, lūdzu, vēl vairāk. Mana grūtniecība uz Tevi nu ne mazākajā mērā neattiecas un ar savu stāvokli nevienu, izņemot savu vīru, neapgrūtinu.

Bet ja Tev ir tāds naids pret grūtniecēm, vienkārši nelien diskusijās, kur skaidri un gaiši ir uzrakstīts, par ko tēma ir.

Kāpēc pati lien tādās diskusijās, ja tik vāji nervi un nevari pieņemt savādāku viedokli?

Luca, tieši tā, man viena draudzene arī bija visu ko izdomājusi, lai dabūtu naudiņu par dekrētu un pēcdzemdību periodu. Viņai darba vietu vienkārši taisījās likvidēt, tamdēļ viņa darīja visu iespējamo, lai naudu nezaudētu, jo ar vīra algu būtu par "īsu".

Situācija atrisinājusies, bet jā, sievietes, kuras pašas klusē kā ūdeni mutē ieņēmušas, labi zinot, ka ir grūtas, un pēc tam, tiklīdz pasaka, ka plānots ir atlaist viņas, sāk mētāties ar `es grūta, mani atlaist nē!` ir baigās maitas. Darba devējam šajā situācija nudien nekādi pārmetumi nav pelnīti, jo par grūtniecību nezināja! Pati autore vainīga, ka neko neteica, tagad darba devējs ir spiests maksāt!