oii...lasot šo diskusiju izjutu emocijas no sašutuma, dusmām līdz neizpratnei un smīnam:D
Par tēmu vai ne par tēmu, bet..
Es kā pagaidām bezbērnu sieviete (:D) skaļi domāju, ka es arī gribētu saviem bērniem būt tā forša, draudzīgā mamma, ar kuru var daudz ko pārrunāt un no kuras nebaidīties..
Es arī gribētu meitiņu tērpt stilīgās drēbītes, interesanti veidot matus un tā.. bet kosmētika mazam bērnam?
Man tiešām to ir grūti saprast.. maza bērna sejiņa taču jau tā ir piemīlīga, maiga un tīra pēc būtības.
Un bērnudārza izlaidums nebūtu reize, kad meitu iepazīstināt ar kosmētiku.
Es noteikti pie sevis nodomātu ne to labāko, kad bērnudārzā (vai sākumskolā) atnāku pārpucēta mamma ar savu mini kopiju - meitu.
Mēram ir jābūt. Tādēļ jau ir vecāki - jā viņi var būt draugi, čomi, ballīšbiedri, bet vecāki ir vecāki, kuriem ir arī jārūpējas par bērnu drošību, utt.
Un kad nu pienāk tā reize, kad meita sastopas ar kosmētiku (tas nu paliek uz katras mammas sirdapziņas), manuprāt, tam arī ir jāpieiet nopietni - apstāstot kas un kā. Jo, ja tas ir pusaudžu vecums, tad jau gribās visu un uzreiz (melnas acis, zaļas ēnas, tonālo kā masku, vaigu sārtumus pa pusseju,utt) - lai ir gaumīgi un skaisti.
Jā, vispār varētu daudz un dikti teikt par šo tēmu, bet... negribu iesaistīties liekā kašķī un vārdu apmaiņā.
Katrā ziņā, meitenīga interese (vai tīri bērnišķīga ziņkāre) par pucēšanos un kosmētiku ir viens, bet tās pielietojuma nepieciešamība ikdienā kas cits...

Tiešām?