pēc diskusijas - Sajūtas pēc atgriešanas Latvijā

Pati gadu nostrādāju abģērbu veikalā, protams alga nebija astronomiskā, bet es vienmēr biju laipna pret klientiem, jo zināju, ka esmu darbā un tīri cilvēcīgi sapratu - smaids rada smaidu. Alga viennozīmīgi nebija iemesls tam, lai pret klientu izturētos kā pret zemākas kartas pārstāvi.

Nepiekrītu tam uzskatam, ka Latvijā dzīvo vien brūmi, nelaipni cilvēki. Protams nevar cilvēks mūždien laimīgs un smaidīgs tipināt pa ielu, bet kopumā, personīgi, neizjūtu šādu negatīvo cilvēku uzplūdu. Svarīgi ir tas, kā tu pats uztver apkārtni, ja cilvēkam liekas, ka viss ir pakaļā, protams arī viss apkārt notiekošais būs pakaļā.
Nezinu, esmu apmierināta ar dzivi šeit.

Es lasu šo diskusiju, lasīju arī par tām sajūtām otrā diskusijā un mani tiešām nepamet sajūta, ka viss runā par kaut kādu īpašu, citu Latviju. :D
Neesmu es jutusies slikti tādēļ, ka ne tik uzpucēta ieeju Douglasā. BET! Mana vecuma meitenes gan mēdz šķībi UZ IELAS skatīties. Un tās jau tās pašas cosmietes vien ir. Stāvot rindā - tādas solāriju končas, asiem sejas vaibstiem un dusmīgi saraustām uzacīm - no sērijas - ja man kāds pieskarsies es kliegšu un pieprasīšu vispārējo dezinfekciju - tagad šeit raksta, ka Latvijā nelaipni cilvēki. :D Teiciens vietā - savā acī baļķi neieraudzīsi, cita acī skabargu atradīsi. Nu, bet ja Tu ej kaut kur jau ar domu - visi būs īgni, Tu pati neesi nekāda smaidīgā saulīte un ko Tu nespēj dot, to nevari prasīt pretī. Tavs strupais Paldies nevienu neaizkustina. Dzīvi jādzīvo tā, lai smaids un paldies nav jāizmoka aiz vajadzības.

Meitenes, bet tas jau norāda uz jūsu attieksmes problēmām, ne uz apkārtējās sabiedrības, ja uzskatiet, ka katrai pārdevējai jau pēc skata jāatšķir, kurš cilvēks vienkārši nav uzcirties un kurš nav nespēj uzcirsties un vēlas apzagt veikalu. Galu galā, tā ir ierasta prakse, ka iztrūkumus sedz darbinieki. Ja jums šķiet, ka

Mums reiz vasarā bija tāpat, nu tik pretīgi, kad pārdevēja velkas no aizmugures un skatās uz pirkstiem ar domu- ko tu te vsp dari? lasies!

tad izvērtējiet savu attieksmi, piedēvējot svešam cilvēkam domas, kuras viņš, iespējams, nemaz nedomā, bet tikai veic savu darbu.

Mana Latvija ir skaista. Tā ir tāda sabiedrība, kurā man svešs puisis pienāk klāt 8. martā un iedot tulpju pušķi un aiziet neteikdams ne vārda. Tā ir sabiedrība, kurā man autobusā vienmēr kāda iedos vietu, kur apsēsties, ja būšu ar bērnu. Tā ir sabiedrība, kurā kūpinātu zivju pārdevējs tirgū, pilnīgi svešs cilvēks, ik rītu, kad gāju tam garām, mēdza mani smīdināt izmantojot savas zivis kā lelles. Tā ir sabiedrība, kurā parasts cilvēks, ieraugot, ka esi iestidzis dubļos, aiziet 2 km līdz mājām, lai ar traktoru izvilktu tavu mašīnu. Ja viss, ko iespējams pamanīt ir "pārdevēja uz mani ne tā paskatījās", tad, atvainojiet, jūs pašas esat pie tā vainīgas.

Katrā vietā ir sava etiķete, ja neesi spējīgs pielāgoties, tad var gadīties saņemt attiecīgu attieksmi.

Es piekrītu par etiķeti, bet ne jau pārdevēja/oficiants pēkšņi kļūs par etiķetes speciālistu ar savu negatīvo attieksmi!

Es taču neaizrādu ciemos (vai arī vienkārši svešiem cilvēkiem): ''atvainojos, cienītā.. dakšiņu jūs turat nepareizi'' vai arī sāktu izturēties rupji, vēsi tāpēc, ka nemāk turēt pareizi galda piederumus!

Tāpat arī restorānā, veikalā (u.c. iestādēs) nevienam nav jāizpildās, ja kāds nav gluži ievērojis etiķeti.

Reizēm ir tā.. brauc mājās no laukiem.. vienkāršās drēbēs.. un tad sagribas apēst kaut ko labu! Būtu muļķīgi braukt uz mājām, pucēties tikai tāpēc, lai oficiants nerauktu degunu :)
Vai arī Douglas veikalā nopirkt krēmu...

Ar audzināšanu lai nodarbojas vecāki, skolotāji..

Manuprāt, elementāras laipnības trūkums ir lielāks ''etiķetes'' pārkāpums par nevietā uzvilktām treniņbiksēm :)

surli_murli, neviens arī nesaka, ka Latvijā dzīvo tikai drūmi cilvēki. Tev taisnība, nav tādas lietas!
Bet par tautu, sabiedrību kopumā runājot, attieksme pret svešiem cilvēkiem, apkalpojošā personāla nepieņemamā komunikācija reizēm, šķirošana pēc statusa... ir gan...
Nu nav jau vienmēr tik ļauni, protams! Bet ārzemēs nekad tas nav piedzīvots, nu nekad...
Pati dzīvoju Latvijā un projām vairs nevēlos dažu iemeslu dēļ. Bet dzīvojot Amerikā cilvēki kafejnīciņā gaidot rindu pie kases- nepazīstami savā startpā- runā un smaida un izsaka vēl komplimentu, ka patīk blūzīte, kasiere sasveicinās, novēl labu apetīti, apkalpo vienmēr labi, neskaoties kā todien esmu apģērbusies.
Francijā ir līdzīgi kā pie mums apkalpošanas ziņā! :) Saku, ka kā tauta- latvieši- kopumā, esam introverti, vēsi, auksti. Tas nav katrs indivīds, bet kopumā raugoties.
Lai arī jāsaka, ka ārpus Rīgas, pilsētā, kur dzīvoju, ir laipni šoferīši, kas priecē. Tāpat pie mājām esošajā veikalā ir dažas kasieres, kas gadiem tur strādā un vienmēr būs laipnas un foršas. Bankā ir laipni un ne tik laipni cilvēki. Ir daudz pozitīvu pieredžu. Un omēr ir tādas, kuras ārzemēs gadu garumā ne reizi nav piedzīvotas. ;)

Nu, bet nevajag jau postulēt, ka ar to slimo tikai latvieši un, ka visi latvieši ir tādi. Mani, piemēram, Parīzē ārkārtīgi aizvainojošā veidā izmeta no Monmantras katedrāles, jo man bija krekliņš bez piedurknēm. Saprotu, ka īsti pieklājīgi neskaitās iet baznīcā pusplikai, bet ņemot vērā, ka ārā bija +30 grādi, man nemaz nebija, ko uzvilkt tam pa virsu.

Un, starp citu, Londonā mani 3 vai 4 reizes 3 dienu laikā izlamāja autobusa šoferi, kas ar mani vispār Latvijā dzīves laikā nevienu reizi nav noticis.

Esmu pabujusi gana daudz gan Latvijā, gan ārzemēs. Man Latvija ļoti patīk, gan cilvēki, gan attieksme un viss pilnībā apmierina.Ikdienā leilos vilcienos nejūtu ne stīvumu, nedz kādu citu negatīvu attieksmi. Turklāt nelaipni un stīvi cilvēki ir pilnīgi visās pasaules valstīs, viss atkarīgs tikai un vienīgi no attieksmes.


Kas attiecs uz attieksmi veikalos. Arī visur citur ieejos glaunajos veikalos pārdevējas nav tās laipnākās un nosodošus skatienus var saņemt jebkur. Lieta ir tajā, ka viņas visas strādā uz komisijām no paŗdotā, tāpēc rūpīgi nopēta klientus ar ko ir vērts strādāt un kam varēs kaut ko ietirgot un kam nē. Viņas visas paliek maksimāli laipnas un smaidīgas, brīdī, kad pasaki, ka kaut ko pērc. Tā ir viņu darba specifika, un esmu to pieņemusi, eju tik iekšā un nekautrējoties lieku, lai viņas mani apkalpo kā pienākas.

Ance tas ir jauki. Ir jāpriecājās par tādiem pieredzēm. Viennozīmigi, ir ļoti pozitīvi piemēri. Ir mums arī savi plusi kā tautai! Atklātība. Nesamākslotība. Nesmaidam, ja jūtamies slikti, neliekuļojam, ja palīdz, tad palīdz no sirds. Nesaka noteiktas frāzes tikai tāpēc ka tā pieņemts, bet tāpēc, ka to tiešām domā.
Un tomēr saku, ka ir apkalpojošajā sfērā reizēm pārāk, nu nepieņemama, attieksme. Un pret sevšiniekiem reizēm tiek neievērota elementāra pieklājības norma. Jo īpaši Rīgā, manuprāt.

Ance- Tieši tā, tas, ka ārzemēs ir tik skaista un salda dzīve ir tikai kaut kāds novecojis stereotips, pie kā cilvēki nesaprotamu iemeslu dēļ pieturās.

Tieši tāds pats stereotips ir par smalko veikalu apkalpiošnu un visu pārējo.

Es, piemēram, eju pidžamā uz savu RIMI un nejūtos neērti pat nemazliet, tāpat arī citi apmeklētāji tā dara un nosodošu attieksmi neesmu izjutusi. Taču tādā skatā uz kultūras pasākumiem vai retorāniem, protams, neietu.

Bet par tautu, sabiedrību kopumā runājot, attieksme pret svešiem cilvēkiem, apkalpojošā personāla nepieņemamā komunikācija reizēm, šķirošana pēc statusa... ir gan...

Nu nezinu, pēs statusa noteikti neko nemērīju, kad strādāju par pārdevēju.
Man bija bijušas klientes, ar kurām es 1.5h dzīvojos pa uzlaikošanas kabīni, mēģinot atrast piemēroto, kad visbeidzot viņa izdomā tomēr neeko nepirkt, vai tāpēc es iešu vinu lādēt? Nu ne tak, un tā pat to uztvēra arī manas kolēģes.
Vienreiz šāda kliente man atnesa šampi, jo biju viņai veltījusi tik daudz laika, bet viņa mani atstajusi bešā.

Nu Londonā neesmu dzīvojusi, bet esmu tur bijusi un tur ir pilns ar iebraucējiem un bardaks. Biju laikā, kad princis precējās. Cilvēku masas, grūstīšanās, veikali pārbāzti. Šoferi stresaini. Nezinu kā tur ikdienā ir. Francijas tauta ir ļoti līdzīgi mums. Un viņi, cik esmu ievērojusi, neatzīst iebraucējus, liela daļa nevēlas runāt angliski. Pašai jaunietes manā vecumā ir nākušas klāt un nopūtušās "Cik žēl, ka nerunā franciski, tev jāiemācās valoda'', jo td mes varētu būt čomenes...

Cubiana, ārzemēs nav salda, skaista dzīve. Jebkur var būt labi, var būt ne tik labi. Tas tiešām ir muļķīgi dzīvot pēc šāda stereotipa, ka aizbraukš kaut kur un zāle būs zaļāka un debesis zilākas. Tā nenotiek.
Vnk tās ir domas un pieredze par apkalpošanas tēmu runājot...

cormeum, nē, nebūtu gan muļķīgi pēc laukiem iet un pārģērbties, ja tas ir lūgts restorāna etiķetē(piem. tajā pašā Vincentā.) Tā ir noteikumu ievērošana, ne tā?! Un nesalīdzini tagad ar veikalu, jo es runāju un tu manu citātu izvilki KONKRĒTI par tēmu - Restorāns. Nav runa par RIMI, MAXIMU, DOUGLAS. Runa ir par konkrētām iestādēm, ar konkrētu dress code. Ja pēc laukiem gribās ēst, tad var iet uz Lido ēst vai, uzliekot mīksto par izskatu, uz dārgāku vietu, bet pēc tam lielas acis nav jātaisa, kāpēc uz mani ne tā paskatījās.

Katrā zemē ir kaut kas labs un kaut kas slikts. Ir jāmācās saskatīt labais, un nepievērst tik lielu uzmanibu sliktajiem sīkumiem..tiešām sīkumiem, jo dzīve jau tā ir gana grūta, lai vēl paraleli krenķetos par apkalpošanas sīkumiem.
Padoms, Ja saskaries ar vēsu pardevējas attieksmi, pasmaidi pretī pārdevējai un novēli labu dienu, jo varbūt tieši tas uzlabos viņas grūto darba dienu un nākamo klientu viņa jau apkalpos ar tevis veltīto smaidu!

bet pēc maniem uzskatiem mēs paši šo valsti tādu veidojam. Te nav nekāds sakars ar politiku vai algām. Jā algas nav tās lielākās, bet ne jau naudā slēpjas tas prieks dzīvot Latvijā.

Nauda nedara laimīgu, bet brīvu. Nauda ir zeltā kalta brīvība. Remarks ( un ats cilveks zinot viņa dzivi zin ko runā)

Nauda ir ļoti būtisks faktors. Turklat mums nav stabilitātes. Tie kas loģiski doma un ir ar dzīves pieredzi labi zin ka nekas te nav stabils, no miljonara lidz bomzim brīžam viens solis. Cilveki stresaini , jo jadoma ka savilkt galus kopā, un nedo dievs vel slimosi. tad ir vaks.

Nē, nu, tieši to jau es gribēju pateikt - pāris dusmīgu šoferīšu dēļ, es nenorakstu londoniešu apkalpojošo personālu kā zemu vai nelaipnu. Tāpat arī dzīvojot UK patālu no Londonas mazā pilsētelē, es saskāros ar dažādu attieksmi. Un tepat, mājās, arī ar to var saskarties. Latvieši ir ļoti evolucionējuši visādā ziņā, arī kļuvuši pretīmnākošāki un atvērtāki, laipnāki un smaidīgāki. Es domāju, ka to der atzīmēt runājot par šo tēmu.

P.S. Turklat mums cilveki ir vitāli, spēcīgi . To zinot vēsturi, algas un bardaku valstī te izdzivo tikai stiprakie. :)

Kad diskuijas ir par operu, tad te puse šokā kā var neiet vakarkleitā uz tādu vietu, bet restorānā normāli iet ir trenuškās? Kas tie par restorāniem? Nē, nu uz Gan Bei es arī aiziet treniņbiksēs, godavārds, neko vairāk viņi nav pelnījuši, bet mēs taču esam, dzīvojam tādā sabiedrībā, kur katrai vietai ir savs apģērbs, kāpēc tas izpelnās tādu nosodījumu, šoku? Nepārprast, ne nedomāju, ka ir pieklājīgi, ka oficiante celtu drūmu skatienu par indivīda apģēŗba izvēlu un tomēr, konkrētajam klienetam ir tomēr jācenšas ievērot iestādes noteiktā kārtība, arī attiecībā uz apģērbu.

Ja runa ir par apkalpošanu, tas tā tiešām te ir zemā līmenī. Nesen nācās zvanīt uz poliklīniku, lai pieteiktu vizīti pie ārsta, bet par saviem "labdien-lūdzu-paldies" es pretī dabūju nomestu klausuli zvana vidū. "Douglas" tipa veikalos īpaši nejūtu, ka uz mani skatās kā uz zagli, tomēr attieksme mainās par visiem 180 grādiem, ja ienāku ar tēvu (no pārdevējām atkauties nevar, mēģina nopārdot jebko, vēl paflirtēs nedaudz). Es, protams, apzinos, ka algas te ir niecīgas un dzīvošana grūta, tomēr dažbrīd liekas, ka visi ieciklējas uz naudu, bet aizmirst par elementāru pieklājību un cilvēcību.