Un kāpēc pārdevējas pieklājīgi neatbild "Lūdzu!", vai cilvēki mīļi nesveicinās? Jo atalgojums ir zems un, līdz ar to, viņas ir norūpējušās par to, kā lai izvelk līdz mēneša beigām. Jāplāno, kas ir vajadzīgāks daudz vairāk kā ārzemēs, kur dzīves līmenis ir augstāks- ienākumi lielāki.
Pati zinu kā ir dzīvot, kad ieej veikalā un nav jāplāno, jādomā vai varu atļauties nopirkt ko vēlos-spontāni izlemju iegādāties dārgu kosmētiku, iknedēļu šoppings, spontāni pirkumi - un zinu, ka tas neko neizmainīs, jo sanāks visam ko vēlos un pāri paliks.
Un zinu, kā ir dzīvot, kad nav darba vai tiek saņemta maza aldziņa un ir jānoskatās vien uz to, ko ļoti sirds kāro, bet saproti- nevar! Jo drīkst to, ko vajag (lai izdzīvotu), nevis priekam. Ilgstoši tā dzīvojot arī rodas bubuči:) Diemžēl...