Viens no tādiem stulbākiem gadījumiem bija tāds.
Tusējāmies agros tīņa gados ar pāris draudzenēm. Dzērām diezgan daudz, bet savu mēru vēl nezinājām. Tad nu viena draudzene skrēja ārā uz balkona vemt, izskrēja, padomāja, ka kaimiņi pamanīs, un metās atpakaļ uz istabu, lai izskrietu tai cauri uz tualeti. Nepaspēja un tāpēc apvēma balkona durvis.
Tusējam tālāk, protams, nevienam nekāda tīrīšana nav prātā, tā ātri ar kaut kādu lupatu noslauka to stiklu durvīs, lai nav redzams.
Nākošajā dienā atnāca puiši ciemos, mēs muļķojāmies un vienu izspundējām uz balkona. Bija pagājusi kāda minūte, kad viņš izdomāja, ka būtu jautri pielikt seju pie tām durvīm un vaibīties, izbāžot mēli un laizot to stiklu.
Mēs visas saskatījāmies un tā sākām rēkt, ka bija jāvārtās pa grīdu. Trūka elpa, lai varētu viņam pateikt, lai tā nedara, riktīga histērija uznāca. Bet čalis domāja, ka mums ārkārtīgi jautri dēļ viņa pigoriem un laizīja to stiklu vēl lustīgāk.
Bet tas bija pirms 100 gadiem un vairs nav taisnība :D