Sveikas :)
Man ir mazliet sasāpējusies tēma, gribētu dzirdēt padomus vai līdzīgas situācijas.
Nedaudz par attiecībām:
Ilgums: vairāk kā gadu (otrā reize, kad esam kopā, 1mā bija, kad bijām pavisam maziņi)
Mūsu vecums: nedaudz virs 20, puisis teju 2 gadus vecāks
Nedzīvojam vēl kopā, bet domājam par to.
Attiecības labas, viens otru atbalstam, mīlam, palīdzam.
Bet man sasāpējusies ir viena lieta:
Viņam vajag satikt draugus - to es saprotu.
Bet vienmēr kā it kā tiek iets satikt draugus, tā viņi satiekas kādās mājas ballītēs (mazās kompānijās) - visi ņem līdzi savas meitenes.
Es netieku ņemta nekad, esmu, protams, pusim teikusi, ka man tas nepatīk. Viņš vienmēr saka, ka nav zinājis, ka tur būšot citas meitenes, domājis, ka tikai puišu vakars.
Nu kauns no manis nevarētu būt, jo es esmu normāla, simpātiska meitene.
Nekad nesaprot manu greisirdību, jo viņš ta ar citām nerunā un neko nedara, kur esot problēma?
Bet man tak sāp tas, ka viņš iet sabiedrībā, bet mani neņem, bet citi ņem savas meitenes.
Divatā mēs bieži ejam ārā, uz kino, paēst vakariņas u.tml.
Citu cilvēku kopmānijā, esam 2x uz klubu aizgājuši un viss!!!
Visi viņa draugi man pazīst un zin, arī tās viņu meitenes.
Tā draugu satikšana notiek 1-2x mēnesī.
Man vienīgajai liekas, ka nav normāli, ka viņš līdzi neņem?
Tāpēc, lai viņš saprastu, kā ir palikt vienam mājās, esmu bijusi ar draudzenēm pasēdēt piektdienā, draugs vēlāk tomēr atnāca, un bija pie mūsu galdiņa, bet nečubinājāmies, rezultātā man 2 puiši garām ejot savus nummurus iedeva lapiņās(uzrastītus)... draugs bija ļoti dusmīgs.
Nezinu, ko lai dara, jo runāts jau ir, bet rezultātā nekas nemainās.
Sāksim dzīvot kopā, arī ies tusēt, mani atstās, un man sāpēs.. :(
10
