Sveikas :)
Man šis tas sirsniņā ir sakrājies, par ko negribas tā baigi runāt apkārt, tāpēc šeit varu anonīmi izlikt savu sāpīti.
Nu... man ir draugs, mīlestība, jau veselu gadu. Maz, bet nu tomēr jūtas ir tik spēcīgas, un viņam arī, vismaz bija. Tagad, kad gads ir pagājis, puisim ir iestājies tāds periods, ka viņš nesaprot, ko īsti vēlas. Konkrētāk - viņš saka ka ļoti mīl mani, un redz mani kā savu ideālo dzīves partneri un sievu, taču viņam gribas kaut kādas jaunas izjūtas. Nekad jau viņš arī nav bijis tāds romantisks un apdāvinājis ar neskaitāmiem komplimentiem, taču man ar viņu ir tik labi un viss ir mīļi. Viņš pats uztraucas par to, ka nesaprot, ko īsti grib, jo saka, ka pamest negrib, bet kaut kas trūkst.Jā, varbūt rutīna arī dara savu. Droši vien tāpēc, ka esam vēl ļoti jauni. ( 20 )
Es savā ziņā viņu saprotu. Meitenes attīstās ātrāk, un pati jūtu, ka man pietiek ballīšu, esmu gatava spert nākamo soli nopietnās attiecībās. Bet, protams, viņu ne uz ko nespiežu un par nekādām kāzām nerunāju. Savukārt viņam vēl ir tas periods, kad gribas ballēties un saņemt uzmanību. man šīs nav pirmās nopietnās attiecības, bet viņam gan, tāpēc varbūt nedaudz smacē.
Tagad nezinu ko īsti darīt, uz ko cerēt.
Viņš teica, ka bail, kaut ko sabojāt, jo es viņu negaidīšot atpakaļ, jo kapēc lai es to gribētu, ja no manis aiziet. Bet pati es domāju, ka es pat sagaidītu atpakaļ.
Esmu apjukusi. tāds grūts periods. Jo 1. reizi kādu patiešām mīlu. iepriekšējās attiecības bija ilgākas, taču nebij grūti izšķirties un puisis pēctam nožēloja, ka sagāja ar citu.
Kā jūs rīkotos?
Varbūt tā ir tā saucamā pauze, un varbūt dzīve lems saiet atkal kopā, kad viņš būs mazliet patrakojis. saka, ka citu noteikti negrib. bet Ai.
Man pat nepatīk skatīties uz kādu citu vīrieti, liekas, ka nekad nevarētu kaut ko veidot ar citiem.
119
