Aukle

up

Es vēl nevaru saņemties atstāt mazo ar auklīti., bet redzu, ka vīram gribas doties kurp divvientulībā pabaudīt vakaru. Tā nu solījos, ka decembrī dosimies ārpus mājas vakariņās.
Mums kaimiņos ir feina jauna meitene, kurai domājam uzticēt mūsu mazo uz pāris stundām.
Esmu viņu jau paaicinājusi pie mums, jo sirdsmieram vēlējos redzēt, cik droši viņa mazo ņem rokās, kā mazā reaģē. Viss bija labi, man sirds daudz maz mierīga :) Tai meitenei pašai mājās ir 1 mēnesi jaunāks brālītis, tā kā šī ir pat ļoti feina situācija.
Mazajai šonedēl 7 mēneši paliek.

Man būtu ļoti grūti laist svešu cilvēku mājās un atstāt ar savu bērnu. Es tikai radiem atstātu vai labi zināmiem cilvēkiem.
Man māsīca regulāri par auklīti strādā, pārsvarā visi bērniņi sākot no 2 gadiem.

Es vispar neuzticos atsat savu bernu vienu ar svesu cilveku, var jau but ka man galva ir tarakani tomer pieskatitsanu uzticu tikai b/d vai radiem, bet vislabak pieskatu pati. Mani lidz galam neapmierina citu cilveku sniegta bernu aprupe.

Tu ar kruuti pati nebarosi mazo, ja?

Zinu vienu meiteni, kas jau nedeelu pec dzemdibam atstaja mazo bebi auklei uz 2 dienam, lai vareetu patuseet un padzert. Vel pec nedelas vina aizgaja straadaat un bebis katru dienu paliek ar aukli.
Tas man kaut kaa neliekas pareizi. Berns nesaprot kura tad iisti ir vinja mamma. (t)

Nu, ja draudzene tā niknojās, tad jau viņai mājās stāv kas tāds, ko negrib, lai kāds cits jebkad ierauga, piemēram, kādas erotiskas lietas :)
Man liekas, ka aukli nevajag ņemt agrāk par 3 gadu vecumu.

Ne pa teemu, bet kaa var pateikt, ka kreema bundzina ir bijusi atveerta un kaads aizticis ķemmes (matus arii ķemmējusi, mati ķemmē palikuši)??
Aukles nekad neesmu algojusi, jo nav bijusi vakadziiba - vienmer omes palidzejusas. Bet nu jaunu meiteni nekad nenjemtu. Man draudzenem ir tadi stasti par tam jaunajam svilpasteem (vienu piekera sava gulta ar puisi, cita visu laiku skatijas interneta filmas un bernu apkopa - pamperu nomainija, utt., tikai tad, kad vecaki naca majas. Tas zinams, jo tika kameras uzstaditas), ka, ja buutu vajadziiba, nejmtu tikai nopietnu sievieti, vislabak = kura pati ir mate vai par vecmamina.

Tu ar kruuti pati nebarosi mazo, ja?

Jau , iepriekš esmu uz šo jautājumu atbildējusi - nē , nebarošu. Ar pudeli ir ātrāk un vieglāk ( to var iedod , jebkurš )

Maya, nē nedomāju, vismaz ne blakus nagu lakām un sprejiem :D


Es domāju, ka man nebūtu bail atstāt, man vairāk būtu bail par to , lai auklei nav bail ....

atstaja mazo bebi auklei uz 2 dienam

nu šitas ir par traku , man toč, negribētos nedēļu pēc dzemdībām ar ļumīgu vēderu un pilošiem pupiem , vazāties pa tusiņiem :)
Bet es zinu, ka gribēšu aiziet uz kino, SPA, satikties ar draudzenēm u.t.t ....

es savu mazo ar aukli atstāšu tikai tad,kad viņš būs iemācījies kaut cik runāt. Tā lai var man pastāstīt kā gāja,ko darīja... Man laikam paranoja, bet nu pavisam maziņu svešam cilvēkam - nē nē... Pagaidām tikai radiem uzticos,savam vīram un sev.

Aija, nu es arī redzēšu, ja kāds būs aizticis manas mantas , es atceros , kur , ko un kā nolieku līdz sīkumiem... teiksim pat vai ķemme bija pavērsta pa labi vai pa kreisi ... :D :D

Bet vai tad lielākam nav jāvelta vairāk laiks !? Man šķiet, ka auklei ar maziņu vajadzētu būt vieglāk ... ne viņš kur var aizskriet, ne uz galvas kaut ko uzraut.. Tikai jāpabaro un pampers jānomaina ...

man vairāk būtu bail par to , lai auklei nav bail ....

es vienmēr esmu gribēju pamēģināt paauklēt bērniņus, bet man bail :D

krabis-ooo, redzi par to es arī runāju ... Es zinu , ka 100% negribētu pieaugušu sievieti, nu nepatīk man viņas ( iespējams, ka nav pozitīva pieredze ) vai kaut kādu pudzīvojušu omi, šķiet , ka viņas domu gājiens būs tik pat aizvēsturisks , kā pati :)

weee

bērni jau ir dažādi, tādi kas - tikai jāpabaro un pampers jānomaina, arī protams ir.. Bet nu man šķiet,ka ar bēbi ir daudz grūtāk, nekā ar mazuli,kas spēlējas, rāpo,staigā...

Nav īsti aukle, bet būtība tā pati.

Pirmo reizi Mazo atstāju ar omīti 4 mēnešu vecumā, es laikam biju sanervozējusies vairāk nekā pats bērns vai omīte. Ik pa stundai zvanīju un prasīju, ko dara, vai izdodas paēst utml. :D

Par to pudeļu būšanu, mans bērns ir pierādījums tam, ka viņa no pudelītes atsakās, tas nekas, ka tur iekšā ir mans piens, nezīž un viss, es pie lampas varu karāties - neņem pudeli :D esmu izmēģinājusi visus iespējamos pudeļu knupīšu veidus, visus padomus no grāmatām, ārstiem utt. Nekas nelīdz - zīž tikai no krūts!

Bet tā kā nav variantu, vismaz reizi nedēļā man ir jādodas prom no mājas bez Mazās, tad pirms braukšanas prom pabaroju, tad viņa guļ 3 stundas un nākamo ēdienreizi ome dod ar špricīti - tas ir vienīgais veids kā kaut cik tiek paēsts!

Protams, es ik pa laikam uzplijos ar pudeli, mēģinu iedot ūdeni, tējiņu - pagaidām varu dzert pati! :D

Mazai 5 mēneši.

Neesmu ar auklēm atstājusi un nedomāju atstāt, ja vien tas nebūs jau tuvāko ieteikts cilvēks. Piemēram, viena foruma dalībniece ieteica savu māsu un tā kā es šo foruma dalībnieci pazīstu nu jau diezgan labi un uzticos viņai, es varētu uzticēt bēbi arī viņas māsai, bet pagaidām nav vajadzības.

Sludinājumos aukli nemeklētu, kaut kā pārāk baiss tas gadījums bija ar to auklīti, kas Krievijā (ja nemaldos) to mazuli mocīja - bail uz tādu cilvēku uzķerties, pie tam mana mazā vēl nerunā. Mēģināju atrast aukli no tuvāko aprindām ierakstot sludinājumu draugos dienasgrāmatā, bet diemžēl uz to brīdi, kad bija tāda vajadzība, neviens nepieteicās.

Bet, nu, man šī tēma ir tāda filozofējamā, jo reāli vajadzību es nejūtu - it kā gribētos, lai ir vairāk brīva laika, no otras puses atkal ir omes, kam var uz vakaru atstāt mazo, manai mammai vispār var uz dienām 4, 5, nedēļu atstāt, ja nu sagribas ceļojumā aizlaist vai vienkārši atpūsties. Tā kā pa lielam - es neredzu vajadzību. Bet cilvēkiem, kam vecāki nedzīvo tuvu vai nav tādas attiecības, ka varētu atstāt mazo ar vecvecākiem, es neredzu neko sliktu tajā, ka ir kāds cilvēks, kam uz mirkli atstāt mazo. Cita lieta gan ir par to filozogfēt pirms dzemdībām, tiesa gan reālajā dzīvē reizēm sanāk tā, ka ne visu var ieplānot, tas arī uz pudeles barošanu attiecas.

Es pašlaik meklēju tieši kādu omi, kura vienmēr būtu mājās un vajadzības gadījumā pieskatīs mazo, kad viņa slimos, un gribu tādu, kas pieskatīs pie sevis, jo svešus cilvēkus nekad pie sevis nelaistu!! Kopš gada vecuma meita pameklē privāto dārziņu, viņai ļoti patīk. Pirmo reizi mazo atstāju 4 mēnešu vecumā uz divām dienām.

kozii, iespējams man nav pieredzes.. Es tik tā filozofējot , bēbis jau diži daudz, ko nevar izdarīt. Man pašai vairāk bail no tādiem, kas tikko staigā un mēģina gāzt sev visu uz galvas ....

Kaut kā neticas, ka bērns, kuram kopš dzimšanas dota pudele no tās atteiktos.

Es Ancei piekrītu tajā aspektā, ka par to var pafilozofēt, tikai no vel cita aspekta - mammošanās. Tuvo radu lokā, bērni nespēj veiksmīgi adaptēties dārziņos, jo ir pieraduši, ka mamma visu laiku ir blakus. Kā jāiet uz dārziņu, tā uzsit temperatūru vai kāda cita problēma. Un redzot tās mocības (gada garumā pat), es ieteiktu bērna labā veidot viņam veidot veselīgu priekšstatu par apkartējo vidi, ka bez mammas droša vide ir arī citur, ar citiem cilvēkiem un uz ilgāku laiku (pudienu, dienu). Tā nebūs ne mammai sirmi mati, ne bērnam panika katru reizi.