Problēmas attiecībās.

Manas attiecības sākās ar visādām problēmām, neatceros pat, ka rozā briļļu periods būtu bijis. Bet nu tā ir, kad divi jauni uz zaļi nolemj kaut ko mēģināt kopā.

Tas ir kādas problēmas-attiecību, abu raksturi utt.?

Libra, un kā tas turpinājās ?
Jauni un zaļi .. tā gluži nevarētu teikt.. :)

Murra, ar raksturiem viss ir kārtībā, problēmas ir dažādos notikumos un pavērsienos. Gribam, lai viss ir labi, plānojam u.t.t., tomēr vienmēr kaut kas nesanāk, noiet greizi..
Dažkārt škiet, ka kāds vienkārši nevēlas, lai mums viss būtu labi ..

"Jauni un zaļi" bija par manu situāciju.
Kā turpinājās? Nu ir kāpumi un kritumi kā jau jebkurās attiecībās. Protams, pieaugot mainījās attieksme, pazuda sākotnējās problēmas, bet daba nemīl tukšumu :D

Atvaino, pārpratu.
Skaidrs, jums tomēr bija cits variants.. :) Tā tas ir . :D

Varbūt jums tikai šobrīd ir tāds posms,ka viss neiet tik gludi,cik gribētos. Galvenais tam nepadoties!

Es uzskatu,ka nevienmēr visām attiecībām ir jāsākās perfekti! Protams,tas jau nebūtu normāli,ka pēc otrās tikšanās reizes jau sāktu kašķēties,bet citreiz ir jāizvērtē visa situācija.
Par ko esat sākuši kašķēties un vai tiešām dēļ tā vajag celt brēku.
Man arī tagad bija tāds neliels posms,ka es daudzas lietas pārpratu un puisim sāku pārmest to,kā nemaz nav! Protams viņš sadusmojās un dažas dienas ar mani nerunāja. Tad es atvainojos,jo pati sapratu,ka pāršāvu pār strīpu un tad norunājām tā,kad satiksimies dzīvajā visu izrunāsim. ;)

Paldies, Murrra , tā šķiet, ka tas ir tāds posms un ceru, ka tālāk būs arvien labāk.. :)

Roķīgā, arī tavi vārdi liek justies nedaudz labāk. Saprotu, ka ir jāizvērtē situācija. Mani uztrauc tieši tas, ka daudzās situācijās viss noiet greizi.. Paši it kā nekašķējamies, bet tieši tās situācijas .. ahh.

Manu attiecību sākums bija tāds, ka draudzenes nedeva mums vairāk par pāris mēnešiem
Gāja kā pa kalniem, pārdomājot kā viss notika, es tiešām nesaprotu kā mēs tā spējām
Mums bija ideāli brīži un tādi, ka raudāt gribas, un tā visu laiku.
Kādus pirmos 3 mēnešu tā bija, vēlāk apradām viens ar otru.
Tagad esam kopā pusotru gadu, ir dienas kad srtīdamies par sīkumiem, ir periodi, kad kašķu nav.

Rozā briļļu perioda mums nebija, jo bijām ļoti ilgi pazīstami un tīņu gados bijām kopā kādu laiciņu, izšķīrāmies toreiz, jo es uzskatīju, ka esmu par jaunu tādām attiecībām



Bet ir zināmi gadījumi ka viss tik rožaini sākas, un turpat beidzas.
Ir arī kašķu pāri, ka satiekot citreiz liekas, ka viņi to vien dara kā strīdas, bet beigās apprecās.

carinjo, paldies liels par pieredzi un tas pēdējais teikums lika pasmaidīt. :)

Samanta, galvu augšā! Attiecībās ir arī tumšie periodi un labi, ka tā, jo, ja tādi ir, tad šīs attiecības ir pietuvinātas realitātei, nav jau viegli, saprotu, bet labāk tā, nekā dzīvot ar tām rozā brillēm uz acīm un pie pirmajām grūtībām salūzt.
Un, kamēr esi par viņu pārliecināta, es uzskatu, ka ir vērts izdzīvot to, kas ir jāizdzīvo, un cīnīties. Pārsvarā tas, kas tiešām ir kaut ko vērts, nenāk viegli :)

Anastasija, paldies par jaukajiem vārdiem. :)


Dāmas, tiešām paliek vieglāk palasot to, ko sakat.. :))

Manas attiecības arī sākās ar problēmām. Bija jau gandrīz pārgājis lielais jaunības maksimālisms, tad satiku viņu kādā no ballītēm, iepazināmies, tikāmies utt. Lielas cerības noteikti neliku, jo viņš likās tāds.. pa gaisu, pati domāju - kāpēc nemēģināt, tāpat nav ko zaudēt. Līdzīgi kā carinjo arī mani apkārtējie noteikti nedeva mums vairāk par pāris mēnešiem, uzskatīja to kā manu aizraušanos. Visu laiku kaut kādas gruzīšanās uznāca, bet beigās sapratu arī kāpēc - biju iemīlējusi un sapratu, ka negribu pazaudēt. Negribēju vairs to uztvert kā aizraušanos.
Nu jau nesen apritēja pusotrs gads mums kopā, un nespēju iedomāties kā vispār būtu bez viņa. :) Mans mīļotais, labākais draugs un atbalsts it visā. Un jāsaka, ka nu, iepriekšējo šaubu vietā, tagad jādzird, it īpaši no viņa draugiem, cik lielisks mēs pāris un labs piemērs visiem. :D Tagad atceroties sākumu bieži vien pašai smiekli nāk :)

Kad sākām satikties, strīdējāmies visu laiku, katru nedēļu,gandrīz katru nedēļu, kad biju pie viņa ciemos, salamājāmes un es jau ar mēteli mugurā gāju prom, jo nevarēju izturēt :D tas ilga kādus 2-3 mēnešus, laikam vēl nevarējām izturēt viens otra raksturus. Tagad viss ir 200 reizes mierīgāk.

Tad vēl mammai un dažiem ģimenes locekļiem bija pretenzijas pret manu draugu, bet kad pirmo reizi mēs aizbraučam uz manām mājām kā pāris, viss mainījās. Tagad visiem viņš patīk un ir jau kā ģimenes loceklis. Un ar manu mammu apsmej viens otru, tā ģimeniski kaitina :D

mums ne tikai attiecības sākās ar problēmām, bet tās vēl auga augumā. mēs nestrīdējāmies. par to nav stāsts.bet bija daudz kas jāparvar, lai mēs būtu kopā tā, kā mēs gribam. pagaidām ''sķiet, ka viss ir noritējis pēc labākā scenārijs, kāds vien var būt. pie tam vēl, diezgan ātri. es iesaku tev cīnīties par jūsu attiecībām, bet tikai kopā.
man nevienā brīdī nebija ienācis prātā, ka attiecības būtu jāpārtrauc, jo ir grūtības. tas mūs tikai daudz vairāk satuvināja. emocionāli, fiziski, garīgi, materiāli... visādi. un noteikti varu teikt, ka tagad mūsu attiecības ir daudz labākas, nekā pašā sākumā. lai gan tad es arī jutos laimīga, bet tagad man viņas šķiet vēl kvalitatīvākas.

Mana attiecības sākās ar rpoblēmā.Ar nesmukumiem un vainas apziņu. Vispār biežāk domāju,ka ka nav vērts to visu sākt utt., bet baigi vilka pie viņa. Nu esam laimīgi un 4 gadi kopā.:)

esmu vēl attiecību sākumā, tā teikt, pirmie seši mēneši nodzīvoti kopā un drīs būs gads kopš esam kopā. sākums- nesapratu neko, vienkārši dzīvoju un domāju, ak kaut kas nav kārtībā, šādi tam nevajadzēyu būt, sāku teikt, ka ja tas ir tas, uz ko parakstos, tad negribu un labāk izbeigt uzreiz. viņš teica, ka vajag laiku, lai mainītos, lai būtu savādāk. Nezinu vai man spiediens, ak vajag savādāk, vai vienkārši laiks, bet tagad iet uz lbāku pusi, ir daudz labāk. nav ideāli, bet ceru, ak joprojām mainamies, augam un būsim labāki viens pret otru.
bet sākums, pirmie divi mēneši bija murgs, tik duadz raudājusi un nelaimīga laikam sen, sen nebiju bijusi.

tagad saprotu ko nozīmē kā tas ir, ak viens un tas pats cilvēks var tevi darīt ļoti laimīgu un ļoti nelaimīgu tai pašā laikā.

es liku uz svaru kausiem savas emocijas un mēriju un teicu, kad būs par daudz nelaimīgā pārāk bieži, tad viss, bet kamēr ir cerība uz laimi- es cīnos.

un man liekas, ka izdarīju pareizi.

The same here!
Esam kopā vairāk kā divus gadus, ir gājis un iet visādi, bet vēl ceru, ka kļūs labāk! Galvenais, abiem gribēt un censties!