Smēķēšana.

Smēķēju vakaros pa 2-3 cigaretēm. laikam jau paša procesa dēļ. Patīk aiziet, nosēsties pie loga un smēķēt, padomāt, pasēdēt ar kaķi divatā un paskatīties uz debešķīgo ainavu pie loga- dīķis, pīles, sniegs un koki. Skaisti.
Kad iedzeru tad arī smēķēju.

aaa, un veel pateikshu, ka esmu loti respekteejosha smeekjeetaaja :D Pirms aizdedzinu cigareti, nesmeekjeetaajiem paprasu, vai netraucees. Ja traucee, nu tad nepiipeeshu. Pieturaas, uz ielas arii nee. Vispaar sanaak smeekeet tikai vietaas, kur cilveekus tas iipashi netraucee - maajaas daarzaa un pie darba aiz stuura, kur neviens neiet.

Agrāk smēķēju gan ballītēs un pa retai reizei ikdienā.
Tad draugs atmeta, līdz ar to es vispār nedrīkstu.
Tagad ballītēs nepīpēju, tagad max 1 cigarete mēnesī pa kluso, kad uznāk nepārvarama vēlme.

Pirmo cigareti pamēģināju 20 (!) gados , jā, jā, skaistais studiju laiks :D
Tagad ļoooooti reti, kādā ballītē, bet tas ir tiešām ļoti reti, jo es zinu, ka nākamajā rītā man būs dubultslikti nekā , ja es nebūtu pīpējusi :D

Sāku samērā regulāri smēķēt pirms gadiem 8. Pēdējos +/- 6 gadus tā bija ikdienas smēķēšana, turklāt - gandrīz nepilna paciņa. Pagājušajā gadā uzsāku pirmo atmešanas tūri, un izdevās, uz 2 mēnešiem.
Tagad rit jau 4. mēnesis, kopš nepīpēju. Uzreiz jūtu, ka vieglāk uzkāpt kādā kalnā, nepiemetas sirds aizdusa + nesakrājas krepucis, kas jāizkrekšķina. Pēc pamošanās nav tās pretīgās "vajag noklepoties" izjūtas. Arī iedzerot vairs neprasās uzsmēķēt, lai gan iepriekšējās atmešanas laikā tas bija vāks. Toties tagad pēc baļļukiem galva nesāp - tā jau parasti sāpēja tieši no pīpēšanas, ne dzeršanas.
Drēbes, mati nesmird. Draugiem, kas smēķē, varu mierīgi stāvēt blakus (tā, lai nejūt dūmus, cip pa vējam), vairs neprasāsas.


Jeii, patiesībā esmu ļoti laimīga, ka atmetu! :) Un iesaku to visām, jo domāju, tā ir tīrākā inde un līdzvērtīga atkarība kā būt alkoholiķim/narkomānam... jo šie visi trīs saprot, ka tas ir kaitīgi, ka tā nevajag darīt, un pat apgalvo, ka, ja gribēs, to nedarīs --- bet realitātē turpina to darīt :D
Domāju, arī neregulāra smēķēšana ir kaitīga. Jo pat, lai organisms attīrītos un vairāki orgāni atsāktu normāli funkcionēt pēc smēķēšanas atmešanas, nepieciešami vairāki mēneši. Tātad, arī tā 1 cigarete reizi mēnesī notur to "indes līmeni" tāpat, ka organisms to izjūt.

Paciņa dienā.. Pašlaik cīnos ar atmešanu.

Es tāds svētdienas pīpmanis. Pīpēju tikai tusiņos un arī tikai tad, ja kompānijā lielākā daļa pīpē. Ja ir nepīpētāji, tad neprasās vispār, turklāt nekad nepīpēju, ja draugs ir kaut kur tuvumā, jo viņš pilnīgs anti smēķētājs. Un nevis tāpēc, ka man no viņa bail vai kā, bet pašia pretīgi, ja čalis nepīpē, bet es kūpinātu.

Agrāk smēķēju pirms gāju gulēt. Kautkā likās nomierinošs procecs, un arī pēc tās cigaretes vienmēr ļoti miegs uznāca un viegli bija aizmigt. Pat neaizdomājos par to, ka esmu gandrīz jau atkarīga. Sāku dzīvot ar puisi, un tas niķis pārgāja, pareizāk sakot- nācās tam niķim pāriet, un esmu par to tikai priecīga.
Jā, agrāk arī tusiņos nez kapēc cigarete bija zobos :D

Visi smēķē! VISI! :D Visi ir vismaz pasīvie smēķētāji - grib to vai nē.

Visi smēķē! VISI! Visi ir vismaz pasīvie smēķētāji - grib to vai nē.

:D :D Tāpēc visus smēķētājus

Smēķēju katru dienu. Tuvākajā laikā negribu un neplānoju atmest.

Smēķēju ~4x gadā.

Smēķēju ,ja vēlos sakārtot domas vai arī šad tad pie alkahola.

Smēķēju gandrīz 10 gadus, tagad 2 mēnešus esmu atmetusi.. Esmu 2x smēķējusi-abas reizes ballītēs, tik bieži netusēju, tā kā atļaujos un nav problēmas turpināt nesmēķēt. Nu, vienīgi reizi pāris nedēļās ar draugu kā opīši pīpi pīpējam :D

Arī agrāk kādreiz kādā tusiņā uzsmēķēju, bet ikdienā nē un vispār tas ''ballītēs kādu cigareti'' periods bija salīdzinoši īss- kādu pus gadu. Nu jau tas laiks pagājis un neesmu iedomājusies arī to vienu cigareti mēnesī smēķēt, tāpat es nemāku plaušās ievilkt tos dūmus un nav manās ineteresēs to iemācīties :D Lepojos, ka nesmēķēju, kamēr apkārtējie mokās ar atmešanu.

bet kad ir pasākumi tad man parasti sanāk tā diezgan daudz pasmēķēt, un dažreiz tad kad sagribas kādā parastā dienā uzvelku pa vienai, bet tas ir reti.

Ja šitā gadiem turpināsies, tad iespējams tad jau būs arī tā paciņa dienā.

Līdzko uzzināju ka gaidu bērniņu arī ik pa laikam uzsmēķēju kādu pīpi, lielākoties tad, kad sanāca lietot alkoholu, citreiz gadījās arī tādās reizēs, kad stipri par kaut ko sanervozējos. Tagad nogriezu ar nazi visu to ķēpāšanos. :)

Cik esmu lasījusi, pilnīgi nav nozīmes vai izsmēķē vienu vai 10 cigaretes.

Man viens atmetējs stāsta, ka veselībai tas ir daudz labāk, ja viņš tagad smēķē vairs tikai 10 cigaretes 20 vietā..ahh, pašapmāns :D

Laikam dīvaini, bet, ja mar ir smēķējošs puisis, kas cenšas atmest, pat uziet riebums redzot, ka viņš ir pārāk vājš un to nevar izdarīt, salūzt. Kā tāds vārgulis.

Agrāk smēķēju vidēji cigareti dienā, tad kādu laiku- tikai, kad iedzēru vai kad ļoti noguru pēc darba.
Un tagad beidzot esmu nonākusi pie "neatceros pēdējo reizi,kad smēķēju".

Nesmēķēju. Man nav nekas pret smēķētājiem, bet cenšos atturēties no viņu kompānijām, jo no cigarešu dūmiem man sāp galva.