Finanses

Mana situācija noteikti Tev neuzlabo noskaņojumu.
Mūsu mājās visa nauda ir kopīga. Kaut gan es nopelnu 3x mazāk nekā viņš, bet mēs neskaitām - Tava vai mana.
Ilgu laiku dzīvojām tā, ka tikai viņš pelnīja.

Man piemerots modelis ir kad viirietis uztur gjimeni. Uznhemas apmaksaat maajokli, eedienu, lielus pirkumus un celjojumus. Sev drebes un kosmeetiku varu nopirkt pati. Neatbalstu nestradaashanu sievietei. Bet jaastrada lai nenomocitu sevi - lai var paspeet parupeties par viiru un sakopt sevi, rupeties par maajokli.

Ella- nu tieši tā, nu tieši tā! Es pilnībā uzskatu tā, kā Tu. Bet kā lai hm, rīkojas, ja vīrietis tā neuzskata? Viņš uzskata, ka vīrietim jāuzņemas lielāko "nastu", bet tas nenozīmē, ka sieviete finansiāli nepiedalās. Es neesmu nekāda feminisma sludinātāja, es esmu par klasisko sadalījumu- "mamutu mājās nes" vīrietis.

P.S. es strādāju, diezgan smagi un daudz. Un es pa to naudu ne tikai pērku sev drēbes un pārējo, lai izskatītos labi, bet arī piedalos ikmēneša maksājumos.

Šobrīd diži palīdzēt finansiāli nevaru (kaut ko jau nopelnu, bet ne daudz), tā nu uztur. Es savukārt palīdzu, cik varu ne-finansiāli. Gribētos citādāk, bet tāda ir šobrīd realitāte. Nepatīk naudas dalīšana- tava/mana. Ja man kaut ko vajag- atdos pēdējo, kas viņam ir, un es tāpat bez domāšanas visu atdotu. Tās taču ir attiecības.

Nu ja vinjam nav tads modelis tad gruuti ko mainiit. Man ir ljoti svariigs kaads vinjam modelis - ja vinjsh neatbalsta manu modeli tad attieciibas neveidoshu. Neredzu jeegu jo zinu kaa es gribu dziivot un esmu ar mieru gaidiit kad satikshu viirieti uz 100% man piemeerotu.

CellarDoor- jā, ja es zinātu, ka viņam tās naudas nav, protams, es dotu, cik man ir. Bet ņemot vērā to ka es zinu- viņam nav jāknapinās, naudas ir tiešām pietiekami, man liekas mazliet aizvainojoši, ja nevar vienkārši nopirkt medikamentus man par savu naudu, ja es palūdzu. once in a while, pie tam, ne jau katru dienu.

jā, Ella, tas jau būtu tas pareizais- vispirms es varēju noskaidrot, vai mums sakrīt viedokļi. bet kaut kādā mistiskā veidā pagāja divi gadi, kamēr es sāku pamanīt to, ka mūsu uzskati atšķiras.

Ritta, nu tad tā izskatās, ka jums ar puisi ir dažādi viedokļi šajā jautājumā. Un viss.
Mani pamatīgi atgrūstu puisis (attiecību veidošanai), kas prasītu man naudu atpakaļ par šādiem sīkumiem, saprotu tevi. Bet tāds nu viņš ir, un citām meitenēm tas liksies ok. Pareizi Ella saka- tāds nu ir viņa modelis.

Kā tas ir? Viņš atnāk mājās ar tām zālēm un pasaka, cik Tu viņam esi parādā?

Endy*- ne gluži tā, ka metās virsū, lai atdodu tūlīt pat, bet jā, informēja, cik.

CellarDoor- jā, tas ļoti atgrūž. Jo es neprasu, lai man pērk kurpes, somas un kleitas (lai arī man ļoti gribētos, tas ir sievietes prieks, kad vīrietis pērk dāvanas- manuprāt te nav tik liels uzsvars uz naudu, cik uz attieksmi), bet ja par parastām lietiņām prasīsim viens otram naudu?! man tas kaut kā iedzēla. Tas ir savādi, ja svētkos var uzdāvināt kaut ko tiešām dārgu, bet ikdienā ir par naudas dalīšanu sīkumos.

Viņš informēja sakot tā: "Tās zāles maksāja 5,66ls" vai "Tu man esi parādā 5,66ls"?
Vienkārši ja tam pirmajam variantam līdzīgi tad varbūt vēl tā nekas traks, bet ja uzsver uz to, ka Tu esi parādā, tad vienkārši tas ir ļoti traki.

Endy*- pirmais variants,un es jau padomāju ka tiešām, varbūt vienkārši painformēja kas un kā un tā tas arī paliks. bet nākamajā dienā bija tāda situācija (neiedziļinoties sīkumos) , kad reāli man tā nauda arī bija jāatdod. Man jau arī liekas nepieņemami. Tāpēc es izveidoju šo diskusiju, gribēju salīdzināt, kādi mūsdienu pāriem uzskati :)

Un es pa to naudu ne tikai pērku sev drēbes un pārējo, lai izskatītos labi, bet arī piedalos ikmēneša maksājumos

Labāk priecājies ka faktiski vecis tevi uztur, jo viena telefonrēķina nomaksa vēl nenozīmē piedalīšanos ikmēneša maksājumos.
Var atteikties no ikdienas veikalu ķemmēšanas un paliks tev nauda priekš ikdienas "sīkajiem" pirkumiem.

Un to ka vecim nav jāknapinās vēl nenozīmē ka pāri palikusī nauda jāatdod tev...

Jo?

p.s. nav runa par vienu telefonrēķina nomaksu. Nopietnāka piedalīšanās.

Sīkumains cilvēks tātad.

Varbūt vīrietim šķiet, ka viņš par daudz uzņemas finanšu nosegšanu? Esat precējušies?

Pag, iedomājies, ka viņš tagad uzstātu visus lielos maksājumus dalīt uz pusēm un turpmāk tikai pa retam nopirktu kādu dāvanu vai samaksātu par zālēm, kas būtu Tev sāpīgāk (finansiāli)? Manuprāt, pašlaik ir sīkumi. Viņš Tev kādreiz lūdz kaut ko nopirkt viņam, piemēram, Tu esi veikalā, bet vīrietis piezvana, jo viņam skūšanās putas utml. beigušās? Tu viņam tādos gadījumos prasi/prasītu atmaksāt?

Ar to es gribu teikt, ka šim es galīgi nepiekrītu:

Jo tie mazie žesti reizēm jau tie nozīmīgākie ..

Par daudz mēs, sievietes, gribam.

Man kopējos maksājumos vispār nav jāpiedalās - reizēm nopērku pārtiku uz nedēļu, kādu dzīvoklim vajadzīgu mantu vai saimniecības preces un kaut ko pēc saviem ieskatiem. Vīrietis maksā rēķinus, izmaksā kafejnīcās, ik pa laikam nopērk kādu dāvanu un lutina ar našķiem. Kad mēģinu naudu atdot, piedalīties maksājumos - neņem, jo vīrieša pienākums ir rūpēties par sievieti, turklāt, viņam tas sagādājot prieku. Par zālēm vispār naudu nekad nav ņēmis - pats aiziet uz aptieku, nopērk un pieskata, lai es čakli ārstētos.
Saprotu, ka mūsdienās mūsu attiecību modelis ir ļoti rets, bet man tīri labi patīk. Nevis pats fakts, ka man nauda ietaupās :D, bet tas, ka jūtu rūpes un mīlestību pret sevi, ka vīrietim nekā nav žēl.

Ja būtu kā autorei, es ņemtu ļaunā. Tā jau ir kapeiku..khemm, ja dod mājienus, ka piecītis jāatdod. Ok, lielos maksājumus dalīt ir normāli (proporcionāli katra ienākumiem), bet sīkumus..vienu reizi nopērk viens, otru reizi otrs, tā tas viss izlīdzinās.