Vai jūs varat iedomāties savu dzīvi bez bērniem?

Ir tik grūti saprast, ka negribētājas nav nekādas spitālīgās? Mums tāpat kā citas ejam uz darbu, randiņiem, teātri, apciemojam radus utt.

Es ļoti labi saprotu, tāpēc es saku, ja es tik ļoti negribētu bērnus, tad darītu kaut ko lietas labā, lai man par to nebūtu jāuztraucas, krātu naudu, brauktu uz ārzemēm, lai izdara to šņik šņak. Un miers mājās. Un tās nav sarkasms.

Protams, ka varu iedomāties dzīvo bez bērniem. Šobrīd tādu dzīvoju. Bērnus šobrīd nevēlos un vīrietis, ar kuru kopā esmu arī nevēlas. Varbūt pēc gadiem es būšu gatava sevi piesiet mājām un pakārtot savu dzīvi bērnam, bet ne šobrīd. Šobrīd mēs savu dzīvi varam piepildīt savādāk. Es neuzskatu, ka man ir pienākums obligāti dzemdēt. Neesmu nevienam to parādā un neviens mani nevar piespiest darīt to, ko negribu.
Manuprāt, ir pretīgi nosaukt sievieti bez bērniem par kropli. Īpaši pretīgi, ja sievietei nav bērnu, jo viņai nevar būt. Es šobrīd bērnus nevēlos, bet es neuzdrošinos pretīgiem vārdiem apsaukāt sievietes, kurām ir bērni un tāpēc vēlmes dzīvē nesakrīt ar manējām.

Jūs esat sastapušas normālas sievietes ap 40 bez bērniem? Visas kā viena "ar putniem"!

Forši, ka te ir kāda, kura pazīst un var spriest par pilnīgi visām Latvijas un pasaules sievietēm vecumā ap 40 gadiem, kurām nav bērnu. Lieliski tev, ka tu pilnīgi visas pazīsti.

the_one ok, tās ko tu pazīsti, tām nav sanācis. Tad tikai tās, kuras pašas izvēlējušās negribēt/nedzemdēt, tās automātiski visas ir ''ar putniem''?

Melns, mēs jau saprotam, ka sievietei nav savas teikšanas, tikai jādanco (=jādzemdē) pēc vīrieša stabules (= ...)

Nu, taču, nedzemdējiet, ne Melns, ne kāds cits nepiespiedīs. Tikai saprotiet to, ka arī otrai pusei var būt savas vēlmes un savs nākotnes skatījums. Gribas vīriešiem bērnus un bieži - pat tiem, kuri, zinot jūsu uzskatus, kādu laiku runā to, ko no viņa gribat dzirdēt jūs. Vīrieši mēdz augt, veidoties un procesā - mainīties. Un arī domas un uzskati, kā te Vīna dievs pareizi rakstīja, mainās. Daudzas tāpēc tad, kad liekas, ka viss kārtībā, gaida ļoti nepatīkami pārsteigumi - viņš ir izaudzis un līdzšinējā lietu kārtība vairs neapmierina.

Kkada vsp starpiiba ka kaada grib vai negrib beernus? Kaada jeega te kaut ko viena otrai pieraadiit?

šoreiz piekrītu par visiem 100% Melns.

indie, es teicu,ka pazīstu visas sievietes? :D Es personīgi nepazīstu normālu sievieti pēc 40 bez bērniem bez putniem! Un tāpēc es jautāju,vai kāda pazīst?????? Nu ja tik tālu izlasīji, tad atbildi arī uz jautājumu!

melns,tici man-es nepārdzīvotu,ka tāds no manis aizietu.Pat,ja nebūtu šņiku šņaku es nedzemdētu tāpēc,ka vecis redz to sagribēja.Viņš grib,viņš,lai arī dzemdē-nevari nu tad samierinies vai staigā tālāk

Kā jūs reizēm mēdzat pašas mainīties! Un šādi teksti ātri aizmirstas!

Hone, es tādas sievetes personīgi nepazīstu. Tikai te,cosmo,par tādām dzirdu un lasu. Kādu iespaidu tas atstās uz psihi nākotnē,es nezinu.Laiks rādīs. Pieņemu,ka man viņas šķitīs ar putniem,jo man nav saprotama šī nostāja un tāpat arī bērnu negribētājām tāda kā es šķitīšu ar putniem,jo ir šī domu nesakritība.

the_one, varbūt viņām nav bērnu tāpēc, ka putni galvā, nevis putni galvā, jo nav bērnu.

Njā, Napoleona sindroms šeit ir uz urrā :D

Nu, taču, nedzemdējiet, ne Melns, ne kāds cits nepiespiedīs. Tikai saprotiet to, ka arī otrai pusei var būt savas vēlmes un savs nākotnes skatījums. Gribas vīriešiem bērnus un bieži - pat tiem, kuri, zinot jūsu uzskatus, kādu laiku runā to, ko no viņa gribat dzirdēt jūs. Vīrieši mēdz augt, veidoties un procesā - mainīties. Un arī domas un uzskati, kā te Vīna dievs pareizi rakstīja, mainās. Daudzas tāpēc tad, kad liekas, ka viss kārtībā, gaida ļoti nepatīkami pārsteigumi - viņš ir izaudzis un līdzšinējā lietu kārtība vairs neapmierina.

Bet mēs taču nesakām - mums nepatīk bērni, jūs arī nedzemdēsiet :)
Atkārtošos, tiešām ne visi vīrieši grib, bet lielākā daļa sakarīgo gan. Vienkārši tam ir jātiek pāri, pašai jāizvēlas, jo visu "labo" nevar paņemt - vai nu vīrietis kā ģimene vai neviens. Līdz ar to kļūst aktuāls jautājums, kā rast piepildījumu un laimi sev :) Domāju, ka noteikti neesmu vienīgā, kurai šī izvēle nākusi pietiekami dabiski un viegli. Bet tas ir tikai viens vno iespējamajiem risinājumiem, gan jau būs arī grūti gadījumi.

the_one nedomāju, ka sievietēm, kuras nevēlas bērnus tu šķitīsi ar putniem (nu vismaz lielākajai daļai nešķitīsi, jo vienmēr ir tādi cilvēki, kuri vienkārši nav spējīgi pieņemt citu viedokļus). Cik tādas esmu satikusi, viņas visas pilnīgi mierīgi pieņem domu, ka citas grib bērnus, priecājas, kad viņu radinieces tiek pie bērniem, utt. Bet tās, kuras bērnus vēlas, tām gan ir ko teikt par sievietēm, kuras nevēlas (tāpat kā tev, jo tādas sievietes esot ''ar putniem'').

Nu, taču, nedzemdējiet, ne Melns, ne kāds cits nepiespiedīs. Tikai saprotiet to, ka arī otrai pusei var būt savas vēlmes un savs nākotnes skatījums. Gribas vīriešiem bērnus un bieži - pat tiem, kuri, zinot jūsu uzskatus, kādu laiku runā to, ko no viņa gribat dzirdēt jūs. Vīrieši mēdz augt, veidoties un procesā - mainīties. Un arī domas un uzskati, kā te Vīna dievs pareizi rakstīja, mainās. Daudzas tāpēc tad, kad liekas, ka viss kārtībā, gaida ļoti nepatīkami pārsteigumi - viņš ir izaudzis un līdzšinējā lietu kārtība vairs neapmierina.

Varu derēt, ka daudzām šeit tā arī gadīsies.

Atkārtošos, tiešām ne visi vīrieši grib, bet lielākā daļa sakarīgo gan

Es zinu, ka tādi 20 gadnieki, nenobrieduši puišeļi negrib bērnus, bet ap 30 un pēc vīriešiem domāšana stipri mainās...

Hone, man ir ko teikt par tām,kurām nav sanācis.Par tām,kuras apzināti nevēlas,man nav ko teikt, jo, kā jau teicu, tādas nepazīstu un sekas nevaru paredzēt.Neviens nevar.

Galvenais,lai tādi cilvēki,kas nevēlas bērnus,spēj viens otru atrast.Tad visi būs laimīgi un neviens nepatērēs velti savu laiku. Lai nav tā,ka pēc desmit gadiem izšķiras un pēc gada vīrietim vai sievietei jau ir bērns no cita. Tad kam tie desmit gadi kopā pavadīti..It kā abi negrib,bet beigās izrādās,ka tomēr viens no viņiem gribējis.

the_one, baigi sūdīgas attiecības tad bijušas, ja nevar godīgi pateikt, ko domā.. stulbi, ka tā ir!

Es zinu, ka tādi 20 gadnieki, nenobrieduši puišeļi negrib bērnus, bet ap 30 un pēc vīriešiem domāšana stipri mainās..

Tieši tā. Izslavētā 30gadnieka krīze manā variantā bija:
1. Tīri fiziska sajūta, ka ir sasniegts augstākais punkts tavā dzīvē (veselības un spēka ziņā) - sāc saprast, ka vecums nav aiz kalniem,
un no tā loģiski izrietošs jautājums, vai es esmu tam gatavs un vai man ir viss, lai to (vecumu) sagaidītu bez nožēlas par laikā neizdarītām lietām.
Naudas klātbūtne makā ir kļuvusi pašsaprotama, darbs ir, soc. stāvoklis it kā arī ciešams. Kā man trūkst? Ģimenes un pēcnācēju !!!!!!!!!!!!! Un es domāju (pētījis gan neesmu), ka tas ir līdzīgi arī citiem vīriešiem.

Un ir jēli arī domāt, ka visiem vārds ģimene ir zem vienas definīcijas ar sīko nopakaļ.