Ja, puisis, kurs dzivoja un stradaja kopa ar mums nobirdinaja paris asaras del atvadam, jo vins brauca atpakal uz dzimto Ungariju, bet taja pasa laika bija mums loti piekeries. Bijusie milotie raudaja tikai tad, kad grieza sipolus,:D bet ta pa nopietnam nekad nebija raudajusi.:) Tiesa, dazus pazistamus viriesus esmu redzejusi raudam tados gadijumos, kad vini ir krietni zem gradiem. :D Tad sper vala visu kas sakrajies un lauj jutam valu. Noteikti viriesi raud daudz biezak, neka mes iedomajamies, tacu, iespejams, vini to dara vienatne. Joprojam lielaka dala viriesi uzskata, ka asaras un jutu izradisana ir vajuma izpausme, tacu ari vini ir cilveki. Ganjau ari viriesiem ir savi klusiba pieraudatie spilveni, tapat ka meitenem. Es nedomaju, ka ta vienmer butu uzskatama par depresijas pazimi. Daudzi depresivi cilveki, ipasi viriesi, nemaz neizrada savas bedas, bet izliekas, ka viss kartiba un tur sapes sevi, taja pasa laika izolejas un dzivo ar vainas sajutu. Tacu sis runas par pasnavibu jau sak izklausities loti nopietnas...varbut tas ir dveseles sauciens pec palidzibas. To nevajadzetu ignoret, pat ja tas tika pateikts reibuma ietekme. Parasti, kad es esmu iedzerusi, tad ari varu izlikt visu kas "uz meles" un vienmer saprotu ko runaju, ta nekad nav, ka butu galiga bezfilma.
1846
