Cilveks ar pamatiigu lieko svaru luudz naudu eedienam

Nez, stulbi, ka prasa un diedelē naudu. Vai tad tik ļoti gribējās ēst, ka jāprasa svešam cilvēkam nauda?
No otras puses - resns vai tievs, bet tāpat ir jāēd.

Varēji viņai nopirkt kāpostus un burkānus :D

Arī resniem cilvēkiem gribas ēst.

Par situāciju - es tādiem prasītājiem nemēdzu dot naudu, neskatoties uz to, kam viņi prasa vai, cik sver.

To, vai tā ir nekaunība vai izmisums, mēs tikai varam zīlēt (jo izmisums galu galā arī ir ļoti subjektīvs, tāpat kā nekaunība), taču jebkurā gadījumā- situācija ļoti komiska. Es noteikti rupji neatbildētu, bet pieklājīgi atteiktu. Ne tikai tāpēc, ka manā prātā sievietes vēlmes neatbilst fasādei, bet tāpēc, ka visumā nefanoju par ubagotāju atbalstīšanu. Labāk vairāk iedodu cilvēkiem, kas kaut ko dod man pretī.

Nedodu naudu nekadiem ubagiem.

Arī resniem cilvēkiem gribas ēst.

Piekrītu, jo nu tas vien, ka cilvēks ir resns nenozīmē, ka negrib ēst un visam naudas pietiek. Ēdot sliktu nekvalitatīvu un lētu pārtiku, starp citu, tieši vieglāk pieņemties svarā.

Bet kopumā, es arī diez vai dotu tādai naudu... Man pirmais kritērijs, ja cilvēks ir darbspējīgs, tad, lai iet uz strādā, nevis diedelē un ubago.

Man pirmais kritērijs, ja cilvēks ir darbspējīgs, tad, lai iet uz strādā, nevis diedelē un ubago.

Pievienojos, tāpēc naudu lūdzējiem dodu ļoti reti. Gandrīz nekad nedodu naudu cilvēkiem, kas nāk klāt un prasa, man tas šķiet nepieklājīgi. Ja tik ļoti vajag, tad sēdi izstieptu roku un gaidi, kamēr kāds apžēlosies.

Arī resniem cilvēkiem gribas ēst.

Nez, man tas vairaak izskataas peec eediena atkariibas, nekaa peec primaaras vajadziibas. Nenosodus tos, kuri izmisuma briidii luudz naudu paartikai, autobusa biljetei utt, bet atkariibas gan neatbalstu. Ja taa buutu izkaameejusi omiite vai noskrandis pusaudzis, kas paprasiitu naudu eeshanai, noteikti vinju ievestu veikalaa, atljautu izveeleeties vajadziigos produktus un samaksaatu par to, bet kaut kaa roka neceelaas paliidzeet shai sievietei. Pat ja eed nevesliigu paartiku, pie taadiem apjomiem netikt bez pamatiigaam naudas summaam un bez eeshanas dienu, liidz no riita atver paliidziibas paartikas paku punktu, taada izvilks bez probleemaam.

Ārzemēs tiešām fast food ir lētāka opcija nekā paša gatavots ēdiens, tā kā tas, visticamāk, arī izskaidro lieko svaru. Tālāk jau parādās jautājums par cilvēka darbspēju. Kopumā tas var būt gan izmisums, gan nekaunība. Man tas tiešām būtu izmisuma solis, bet daudziem jau tā latiņa atšķiras.

Kā īsti ''atšūt'' tos diedelētājus? Esmu mēģinājusi pilnībā ignorēt, bet viņiem nesagādā grūtības pastāvēt pie mana galda ar izstieptu roku un nosodošu skatienu vēl vismaz 5 minūtes. Citi atkal sāk stāstīt žēlīgus stāstus vai kaunināt.

Varbūt viņa no misenes velk ārā to neveselīgo pārtiku? Maķīša pārtiku cilvēki ļoti bieži neapēd un izmet.

Mani vienmēr ir interesējis, kā šie ubagotāji spēj tā dzīvot?... Cik gan negāciju viņi ikdienā dzird! Viņus tas nemaz neskar, nesāpina, neuztrauc, neliek aizdomāties? Nu saprotu, ka var vienreiz "norīt", vēl kādu reizi "norīt", bet dienu no dienas dzirdēt lamas un spēt tā mierīgi to visu uztvert un neko savā dzīvē nemainīt... Es nesaprotu, kā tas ir iespējams...

Neons, te, kur es dzīvoju, ubagotāji ir vesela subkultūra. Viņi ubago visu dzīvi un dzemdē bērnus, lai tie palīdz ubagot. Apzināti nesūta bezmaksas skolā, lai tikai viņiem būtu papildu rokas darbā. Tā ir cita fiška, cita veida domāšana. Viņiem ir vieglāk lamas uzklausīt, nekā piepūlēties un pamocīties, lai ko sasniegtu. Un bieži vien viņi arī apzinās, ka viņiem intelekta gluži vienkārši nepietiek kam vairāk. Nešaubos, ka šie cilvēki arī var būt apmierināti ar tāda veida dzīvi.

būt bezpajumtniekam un ubagotājam ir dzīvesveids. bijuši daudz pētījumu par to, ka pat tad, kad bezpajumtniekam piedāvā normālu dzīvi - dzīvesvietu un darbu, tāpat atgriežas savās ierastajās gaitās, jo tā vienkārši ir ērtāk. neredzu ne mazāko iemeslu, kāpēc man tādam būtu jādod sava nopelnītā nauda. (pensionāri un invalīdi ir cits!)

Es zinu par to dzīvesveidu un par subkultūru. Tas tā vispārināti. Nu ir tādi, kuriem patīk dzīvot mēslos un slinkot... Taču man nav izprotams, kā var dzīvot mūžīgi uzklausot kā cilvēki tevi gāna, kritizē, lamā, apsauc, ņirgājas, nolād u.tml. Ne jau dzīves apstākļi tādi kā nabadzība, netīrība, slimības u.t.t. man šķiet tik nepanesami, bet tieši šī psiholoģiskā nasta - katru dienu uzklausīt, ka tu esi pretīga niecība. Lai arī cik cilvēks būtu inerts, tomēr, ja vien ar dzirdi viss ir kārtībā, tad šādi vārdi noteikti atstāj sekas dvēselē...

Nez, man tas vairaak izskataas peec eediena atkariibas, nekaa peec primaaras vajadziibas.

Nopietni? Tu tiešām domā, ka resniem cilvēkiem tas ēdamais ir sakrājies vēderā un kamēr resnums nav pazudis, viņi nav nevienu brīdi izsalkuši? Tak vai resns vai tievs, viss pārstrādājas, un arī ļoti resni cilvēki var būt ļoti izsalkuši. Un, ja ir ļoti izsalkuši, ir jāēd tāpat, kaut vai mazliet, bet jāēd. Un tā nav atkarība, bet gan tiešām primāra vajadzība.

Nedodu naudu nekadiem ubagiem.

Un atkal atcerējos Ellas pareizos uzskatus par karmu. :D

Nezinu, varbūt būtu iedevusi, bet ne jau tāpēc, ka resns/tievs, tas man no garastāvokļa, cik dāsns uz to mirkli. :D

Briesmīgi man likās tad, kad sēdēju Alfas Hesburgerā,ēdu savu gardo burgerīti līdz, pienāca noplukusi,smakojoša,paveca sieviete un nolika lapeli uz galda ar lūgumu,lai iedod naudu.



Naudu esmu devusi tikai muzikantiem kas spēlē, un tikai 1 reizi :D

Pat nezinu, ko teikt. Pie veikala kurā es parasti vakaros pēc darba iebraucu iepirkties, diezgan bieži sēž bomžveidīgs vīrietis ar suni. Kad viņus redzu, vienmēr nopērku viņam baltmaizi, suncim lielu konservu. Vīrietis parasti ieraugot sveicina mani, bet nekad neko neprasa. Un man arī gabals nenokrīt, notērēt latu nosaukto lietu iegādei.
Uz ielas nagļakiem, kas prasa naudu, nedodu. Jo vienu reizi piedāvāju nopirkt reālu ēdamo - pasūtīja mani d*rst :D
Un jā, par nelaimi, man attālākos rados vienai sievietei bijušais vīrs ir tas mūsdienu saucamais bomzis - un kas mani pārsteidza, viņš tā arī atklāti saka - a nafiga man strādāt, ja pa naktīm jumts virs galvas ir (patversme), ēst ir ko. Viss ko pa dienu iekrāj (izubago, nodod pudelēs) aiziet uz lētākas šmigas iegādei ar tādiem pašiem sugas brāļiem. Tīrākais parazītisms.

Jā, filosofēju te daudz, bet nepabeidzu galveno domu tak :D. Secināju es to, ka mēs nekad nevaram zināt, kāds motīvs ir šim cilvēkam ubagot. Tāpēc javadās pēc savas sirdsapziņas. Tā nemelos. Negribi dot - nedod. Un par to nav sevi jālamā.