Pedeja laika te ir bijusas daudz temas par domu speku.
Bet es esmu ieverojusi kaut ko divainu. Biezi ir ta, ka notiek preteji- kaut kas, ko loti gaidu un esmu parliecinata, kas tas notiks, nonotiek! Bet kad tu parstaj par to domat, atmet ceribas- tad negaidot piepildas.
Pat aceroties skolas un studiju laikus, par daziem eksameniem biju parliecinata, ka bus labi un par daziem nebija diez ko cerigi, un tad beigas, tur kur biju parliecinata, ka dabusu 9, dabuju 5 un kur domaju, ka izkritisu bija 8.
Tas pats ar pasakumiem vai tusiniem, kur liekas...... nu tik bus!!!!! Beigas nav neka! Un tadi neplanotie un neceretie izradas tie labakie.
Ari ar viriesiem, kad sedi un gaidi zinu- nekad ta nepienak. Un kad atmet jau ceribu un vairs negaidi, tad ir gan zvani, gan sms.
Kad tolaik nosutiju cv uz, nu jau savu patreizejo, darbu , visi smiknaja. Jo uzskatija, ka temeju parak augstu. Pati jau baigas ceribas ari neliku, biju parliecinata, ka to vietu nedabusu, tadel mekleju talak. Un tad... opaaa, sanemu zvanu, ka varu nakt parakstit ligumu.
Uzrakstiju vairakus piemerus, lai labak saprastu manu domu.
Divains tas domu speks!
1613
