izvērtē prioritātes. tantes, jo īpaši tās, kas jau by default nevis lūdz, bet gan pieņem par pašsaprotamu, ka aizvedīsi, lai ved savus kaķus pašas kā māk, bez diskusijām. ar vīra vecākiem lai tiek galā vīrs, ja viņam grabas palīdzēt, lai ņem un brauc - visās tajās situācijās, kad tā palīdzība reāli nav vajadzīga (visādas vazāšanās pa gadatirgiem utt., tas nav svarīgi). uz kapiem 1x gadā var aizbraukt. ja kāds lūdz viņu aizvest ''pa ceļam'', tad arī ved pa ceļam - saki - gaidi mani tur un tur, pie tā pagrieziena, izsēdināšu tur un tur, kur man pa ceļam. viss. ja neapmierina, lai pats meklē citu variantu. ja čīkst, nekādas vešanas nebūs vispār.
un tas tavs arguments, ka vieglāk esot aizvest, nekā atteikt, nekur neder, vienkārši neved un viss. ja sāk kačāt kaut kādas prāvas stilā ''bet es tev pirms pieciem gadiem naudu aizdevu'' atbildi, ka pirmkārt, nauda jau sen atdota, otrkārt, tu jau esi iztērējusi tik un tik, pa šiem pieciem gadiem viņu vadājot turp-atpakaļ.
naudu no saviem vecākiem es gan neprasītu.
904
