ko tu darītu?

gaidītu kad dzīvē par to zemi var dabūt normālu piķi. un tad jau arī pārdotu.

nav jābūt tuvam radam, lai novēlētu mantojumu, pietiek būt vienīgajam radam...

Bet es šajos apstākļos Latvijā noteikti nopirktu!...raksti privāti

demoiselle nu nēz, tas ir īpašums Latvijā, kas tik ilgi turēts uz opīša vārda, cauri trimdai, tomēr apšaubu :D

Nu tur tas staasts bija citaadaaks - tika sanjemta nauda un kad nauda tika sanjemta, tad nopirkts zemes iiapshums diezgan pataalu no Riigas. Bet tas nemaina faktu, ka meitene dabuuja lielo pikji no tieshi taadas radinieku sviitras - opiisha onkulja sievas :D

Daļu sadalīti apbūves gabalos un pārdotu un pārējo lauksaimniecības zemi īstenībā gribētu 'aizdot' kādam, kas kādu gabalu apstrādās, kaut ielaidīs govis ganīties, lai nestāv aizaugusi (nu, katrā ziņā es ar tēva zemi pagaidām tā daru, kamēr pirkšana nav nekāda labā).
Ja ir mežs- izstrādātu, varbūt pat daļu līdz kailcirtei un iestādītu jaunu vietā.
Izpētītu tuvākos apskates, vēsturiskos objektus, varbūt kāds ezers utml., komunikācijas (transports, elektrības pieejamība), varbūt domātu par tūrisma iespējām, kādā stūrī uzbūvētu viesu māju lauku stilā.
Katrā ziņā noteikti neatstātu stāvam, zemes nodoklis tāpat jāmaksā uzturēt tādu platību nereāli- ar katru gadu aizaugs krūmiem arvien vairāk, pērnā zāle pavasaros tiek dedzināta, ja ir kāda miesta teritorijā, ielas malu nāksies sakopt, savādāk uzliks sodu utt.

Pārdotu!