ko tu darītu?

Tu esi meitene vai puisis?

1. Nekādā gadījumā nepārdotu.
2. Ja nav laika, ko tam veltīt, izvēlētos apsaimniekošanas veidu, kurš daudz laika neprasa (iestādītu mežu, ābeļdārzu, utml.)
3. Ja laiks ir, virzītos uz situāciju, kad veikalos pērku tikai to pārtiku, kura mūsu platuma grādos neaug.

Es to šobrīd pasniedzu kā teorētisku iespēju :)

Man ari ir tāda pati situacija, es vienkarsi atstāju, kas zin varbut maniem berniem noderēs ja ne pašai

iziretu

1. Nekādā gadījumā nepārdotu.
2. Ja nav laika, ko tam veltīt, izvēlētos apsaimniekošanas veidu, kurš daudz laika neprasa (iestādītu mežu, ābeļdārzu, utml.)
3. Ja laiks ir, virzītos uz situāciju, kad veikalos pērku tikai to pārtiku, kura mūsu platuma grādos neaug.

Pilnībā piekrītu!

Izštukotu, kā dzīvē izskatā 60 ha. :D Aizbrauktu apskatīties. Visticamāk tomēr pārdotu.

nē, iestādi mežu tagad un pēc pāris gadiem, tas būs zelta vērtība + būsi darījis ekoloģijā nelielus uzlabojumus. Pārdot, tiešām nevajadzētu, pieņemu, ka "tīras lauku zemes" vērtība tikai celsies, jo zeme kļūst arvien apdzīvotāka un augsne piesārņotāka.

Skrietu pa lauku plika :D

Bet vislabāk jau laikam mežu sastādīt.

No prieka spiegtu.

man ir tāda situācija. pusi atstāšu, ja nu nākotnē māju Pierīgā gribēšu būvēt, otru pusi pārdošu, lai uzsāktu biznesu/nopirktu citu īpašumu.

priecātos! :D mums tieši ar draugu ir plāns nākotnē iegūt savā īpašumā zemi, lai varētu sākt dzīvot un saimniekot tur :)

Būtu baigi priecīga, ja tā būtu. Censtos mammai tur paradīzi ierīkot.

Tā kā man tāda situācija nebūtu sveša, tad mēģinātu izdomāt, kā to visu sākt apsaimniekot.
Ja būtu dzimusi rīdziniece, tad pagaidām iznomātu kādam vairāk vai mazāk veiksmīgam lauksaimniekam - gan pašai naudiņa, gan LV ekonomikai kāds pienesums un cilvēciņam no Eiropas subsīdijas. Pēc tam domātu, ko tālāk iesākt, jo līdz ar ģimenes rašanos parasti jau visiem gribas "apmesties" savā īpašumā.
Arī ideja par mežiem ir ļoti laba, bet kādam jau tas viss darbs ir jāpaveic un, ja nav iepriekšēju zināšanu, tad gan tas process līdz apstādīšanas sākšanai būtu laikietilpīgs un sarežģīts.

Bet es arī šajos apstākļos Latvijā noteikti nepārdotu.

Atstaatu mammas vai teeta paarzinjaa pagaidaam. Noteikti nepaardotu. Taa kaa es dziivoju aarzemees, tad neko tur nemaz nevareetu dariit. Naakotnee skatiitos kaa buus

Noteikti nepārdotu, bet iestādītu mežu. Gan jau nākotnē gribētu savu lauku māju. :)

"spiegtu no laimes" un "priecātos", kā nekā, lai kaut ko mantotu, jums pietiekami tuvam cilvēkam jāmirst. c'mon :D

es nepārdotu, pagaidītu, kamēr gudrāka palieku un tad domātu, lai nav pēc 5-10 gadien jānožēlo :)

nifnif, nav jaabuut tuvam. Var nomirt arii opiisha onkulja sieva austraaliete, kuru vinjsh appreceejis trimdas laikaa, kljuvis miljonaars, nomiris pirms tu veel esi piedzimusi, tante dziivojusies ar lielo naudu, tad pirms 3 gadiem nomirusi un taa kaa bijusi preceeta ar opiisha onkuli, tad mantojums tiek arii latvieshu radiem. True story

nē, iestādi mežu tagad un pēc pāris gadiem, tas būs zelta vērtībā

kurš mežs izaug pāris gados?!!