Par:
1) Alternatīvs nodrošinājums tam, ka smagu noziedzīgu darbību veicēji netiks pēc laika atbrīvoti pamatojoties uz priekšzīmīgu uzvedību vai aukstākas amatpersonas vēlmi piešķirt amnestiju;
2) Alternatīvs nodrošinājums tam, ka pie kādiem neparedzētiem apstākļiem noziedzīgajai personai izdosies patvaļīgi nokļūt brīvībā;
3) Jo izņemot gadījumus, kad noziedzīgai personai piespriež mūža ieslodzījumu, noziedzīgā persona no ieslodzījuma iznāk antisociala un joprojam ir marginālāš grupas daļa - to psihe un spēja iekļauties sabiedrībā ir traumēta un šāds cilvēks var būt vēl bīstamāks kā pirms ieslodzījuma
3.1. Ja runājam par Latvijas mērogu, kur cietumos valda degradējoši, cilvēkam nelabvēlīgi apstākļi un ieslodzījumu ilgāku par 3-10 gadiem;
4) Noziedzīga persona nodara kaitējumu sabiedrībai - runājot par nopietniem kaitējumiem - tomēr ieslodzījuma laikā šī persona joprojām tiek uzturēta par iedzīvotāju naudu jeb iedzīvotāju maksātajiem nodokļiem. Absurda situācija - cietušo grupa uztur noziedzīgo personu no savas kabatas;
5) Tiek novērsts risks, ka smagu noziegumu veicēji nepakļaus psiholoģiskai vardarbībai citus ieslodzītos - tā piemēram, slepkava, kurš sēž vienā kamerā ar banku laupītāju neturpinās savas noziedzīgās darbības apdraudot līdzāš pastāvošās personas, tai skaitā cietuma uzraugus izraisot masu nekārtības ieslodzījuma vietās;
6) Atrisinās soda samēru sistēmas problēma - par viena cilvēka slepkavību nežēlīgos apstākļos tiek saņemts tāds pats sods kā par 50 cilvēku slepkavībām - uz šī fona problēma - vai viena cilvēka dzīvība būtu mazāk svarīga par 5 vai 50 cilvēku dzīvībām;
6.1. Par burciņu zādzību veikalā un slepkavību nevarētu iegūt vienādu "atsēžamo" gadu skaitu;
7) Nāvessodu praktizēšana ir daudz nopietnāks iemesls pirms kādu sist par sekām padomāt - ja atņem dzīvību, zaudē arī savu - nevis iegūsti gultas vietu un ēdienu bez maksas uz noteiktu laiku savādākos apstākļos;
8) Morālā puse - bērnu slepkavas/izvarotāji un citi prātā deformēti cilvēki , sabiedrības un cietušo acīs ir pelnījuši dzīvības atņemšanu - jo dots pret dotu - ja ņem, tad arī dod. Caur šādu prizmu nevienu neatgriezīsi, bet cietušais gūs mierinājumu pēc principa - nav vairs KO ienīst, vajāt un kura nāvi plānot. Naids pret varmāku ir potenciāls noziegums nākotnē;
9) Šāda sodīšana ir daudz cilvēcīgāka kā ieslodzījums visa atlikušā mūža garumā, jo šādā situācijā cilvēks turpina funkcionēt tikai daļēji - kamēr nāve izslēdz iespēju dzīvot kā amēbai - Tu esi, bet Tevis nav;
10) Nāvessodi zināmā mērā arī atrisinātu cietumu brīvo vietu trūkumu - tā teikt - gulta ir kaps, nevis lāviņa cellē.
PRET
1) Pastāv iespēja, ka notiesātais tomēr nav vainīgs - daudzos gadījumos tas ir pierādījies arī praksē;
2) Izslēdzam iespēju, ka nāvessods tiek piespriests balstoties uz personīgam antipātijām vai kādas citas personas interesēm;
3) Katram ir tiesības uz dzīvību neatkarīgi no apstākļiem - nav tiesību atņemt kādam dzīvību, ja tā ir dota;
4) Pastāv iespēja, ka šī cilvēka noziedzīgāš darbības veiktas apstākļos, kuri viņu attaisno (piemēram, garīga rakstura problēmas) šādam cilvēkam ir iespēja speciālistu uzraudzībā mainīt savu dzīvi un turpmāk kļūt sabiedrībai derīgam;
5) Morālās mokas - nāve būtu ātrs sods, bez īpašas domāšanas, daudz briesmīgāk ir visu dzīvi sēdēt četrās sienās ar domu par paveikto noziegumu;
6) Civilizācijas likumi - mūsdienās cilvēkus soda, lai tie kļūtu labāki - līdzīgāki mums, nevis lai mēs kļūtu tik pat nežēlīgi pret viņiem, kļūstot par vienu no viņiem;
7) Nāvessodu praktizēšana sadārdzinātu un paildzinātu tiesas procesus, jo būtu jāveic daudz garāka un ilgāka procesa izpēte, būtu jāmeklē daudz uzskatāmāki pierādījumi, kas varētu novest pie daudzu vainīgo atbrīvošanas pierādījumu ticamības trūkuma dēļ vai to trūkuma dēļ kopumā;
8) Spriedums, kurš pēc laika potenciāli varētu tikt atzīts par nepatiesu uzliktu par pienākumu palikušajiem tuviniekiem izsniegt kompensācijas naudas izteiksmē, kas atkal nāktu no nodokļu maksātaju naudas - šoreiz ar to starpību, ka uz visas sabiedrības (vai iesaistītajām pusēm) gulstītos vainas apziņa visas dzīves garumā;
9) Izmeklēšanas laikā liecinieku stāstītais varētu būt balsīts uz emocijām un radīt lielu apdraudējumu tiesāšanās procesam - stāsti varētu tikt paspilgtināti, lai pierādītu kāda vainu un panāktu savu naida apmierinājumu - jo rezultāts ir viens - nāvessods, bet pie patreizējās sistēmas tie var bū daži gadi nosacīti vai gadu desmiti ieslodzījumā;
10) Cilvēks, kurš izpilda nāvessodu - pastāv risks, ka veicot šīs slepkavības sašķobīsies cilvēka vērtību sistēma un viena dzīvība uz pārējām dzīvībam vairs nebūs nozīmīga - cilvēks var kļūt par potenciālo draudu sabiedŗībai.
2797
