Krabi, tās ir manas domas. Tu izklāstīji savas. Es taču neiešu tās apstrīdēt. Esmu pietiekami daudz lietas dzirdējusi un redzējusi, kas man liek nosvērties par.
Par to, ka var nogalināt nepareizo... Nu, cilvēku jau nenošauj uzreiz pēc tiesas lēmuma, nav kara laiki. Paiet gadi, reizēm pat gadu desmiti līdz nāvessodu izpildei - lērums laika pieprasīt apžēlošanu.
Un, jā, ja man aizvērtos širmis un es kādu nogalinātu, uzskatu, ka mans viedoklis nemainītos, es tik un tā būtu par.
Par to, ka tas ir pārāk viegls sods... Jā, daļēji piekrītu, bet te tomēr ir arī jāņem vērā cietušo piederīgo aspekts. Protams, ne viņiem noteikt, kam jāmirst un kam nē, bet ir daudzi cilvēki, kas naktīs gulētu mierīgāk, ja zinātu, ka viņu tuvinieku slepkava vairs nav starp dzīvajiem.
Pirms desmit vai vairāk gadiem manā ciemā tika brutāli nogalināta sieviete - sasieta, izvarota, piekauta un piesieta pie vilciena spiedēm. Te vilvieni brauc lēnām, bet mašīnists tik un tā nepamanīja. Un tā lēnām pārbrauca pāri. Lēnām. Pagājušajā vasarā pēc tumsas iestāšanās ar draudzeni un bēbi sēdējām ārā uz soliņa, kad man blakus apsēdās viens no tiem vīriešiem, kas to bija izdarījis. Tas vīrietis saņēma 8 gadus. AS-TO-ŅUS. Iedomājies, kā ir dzīvot vietā, kur tāds cilvēks regulāri uzturas?