Arī skaistuma standarti ir mainījušies gadsimtiem ejot. Un tām kuras nav piedzimušas ar "elitāri skaistu" seju, sevi visu dzīvi negrauzīs "vot man liels deguns, neesmu pelnījusi normālu dzīvi- attiecības" fufelis. Tam tiek pāri un dzīvē sāk paļauties nevis uz skaisto sejiņu ( kas nenozīmē, ka cilvēks nodzīvos pilnvērtīgāku, skaistāku dzīvi ), bet gan tas kā sevi pasniedz, kadus mērķus izvirzi un t.t. Zinu meiteni, kura puišus tin ap pirkstiņu un, kad mācījos vidusskolā atradās pašu "skaistāko" puišu ielenkumā. Viņai ir tik ļoti starojošas, skaistas acis, lai gan viņa bija lielāks savars nekā citām meitenēm un nekāds modeles augums, pati bija diezga rupja un prata sevi aizstāvēt, tā, ka pat puišiem mute atkārās. Viņa flirtēja ar visiem un beigās sagāja kopā ar vienu smukulīti( arī ļoti interesants cilvēks), kurš ja gribēja varēja savaldzināt jeb kuru. Viņa nebija sev uzlikusi sev krustu virsū redz neesmu modele, tāpēc neesmu pelnījusi to, kas man patīk.