22. novembris 2013 Piektdienāā!

es gribu zivtiņu mājās tikai nezinu kādu var turēt apaļajā akvārijā

Es atkal gribu kojās sev kaķīti, mazu kaķēnu :D Viens sunītis 4.stāvā dzīvo, bija doma par ezi, bet nu naktī viņš mums mieru neliktu :D

weee, man draudzenei bija akvārijs, mēs dzīvojām vienā mājā kopā . Viņai katru mēnesi kāda zivtiņa vai nu nomira, vai pazuda akvārijā. Citreiz atrada beigtu bez akmentiņiem, citreiz vienkārši nav un viss.
Nezinu kāpēc tā, jāskatās kādas sugas var laist kopā vienā akvārijā. Un vienai gan jau viņai būs pārāk garlaicīgi.

Aij, šodien tik smagi...nezināju, ka varu tik ļoti ņemt visu pie sirds. :(
Es arī parasti cenšos laist pāri negatīvo, bet šoreiz to nevaru...

Mari, nu es domāju tur turēt vienu zivi , tikai lasīju, ka zelta zivtiņa tur ātri nobeidzās, jo nav skābekļa ....

Man pat uz sporta klubu šķiet neērti iet..kā es iešu uz treniņu, kamēr citi sēro. Pilnīgi gribās ierakties mājās zem segas, BEZ interneta.

Mari, veseļojies!

ai, man tik skunji šodien...kaut kā baigi paņēmu pie sirds, bet tāda es esmu.
no rīta biju domājusi iet uz kino, nekur neaizgāju. aizbraukšu pakaļ vīram uz lidostu, moš tomēr aiziet uz to kino, bet gan jau negribēsies...

labā ziņa tāda, ka esmu izšrubījusi māju, lai novērstu domas.

Arī es cenšos visas sliktās, negatīvās ziņas nelasīt, neņemt ļoti pie sirds, bet šis mani tiešām ir aizķēris. Domāju, ka tā notiek tikai filmās, bet tā notiek pat Latvijā :(
Brīžiem sevi lamāju domās, kāpēc es to visu negatīvo laižu sevī - ik pa mirklim tiek refrešotas mājas lapas ar informāciju un arī cosmo diskusijas par traģēdiju. Tā vietā es varēju būt kopā ar saviem tuvākiem un pateikties tiem augstākiem spēkiem, ka mēs visi esam dzīvi un veseli.

weee, akvārijā jau tāpat jāliek ir akmentiņi, zāles. Nevar tak plikā ūdenī turēt zivtiņu iesprostotu. Iedomājies sevi tur.





_paris, paldies! Jācenšās sasparoties :) Visu gadu biju vesela, bet kā tuvojas dzemdības,tā ņemu un saslimstu, galīgi nelaikā :D

Šitādā akvārijā jau pavisam forši zivtiņām, daudz vietas un viss izskatās dabiski :)

nu protms, ka akmeņiem arī jābūt .... Man ir daudzi akvāriji bijuši , lielākais bija 60l :) , bet man vienmēr apnika ... :D Tagad gribu maziņu ... :) Nezini, varbūt tur var ielaist daudz mazas zivtiņas !?

Gan jau ,ka var. Bet tā lai viena otru neapēd.

nē, viņas nav plēsīgas , es domāju šitās viņas baros dzīvo ...

Neapniks atkal ? :D

A kā tajos mazajos akvārijos uztur siltumu ūdenim?

Nu , droši vien jau , ka apniks ... agri vai vēlu .... :D :D Man tā zivju mānija uznāk perjodiski :D :D

A kā tajos mazajos akvārijos uztur siltumu ūdenim?

nekā ... tas jau nav troiskais akvārijs , iztabas temperatūrā un siltākā vietā jātur ...

Man pat uz sporta klubu šķiet neērti iet..kā es iešu uz treniņu, kamēr citi sēro. Pilnīgi gribās ierakties mājās zem segas, BEZ interneta.

Aj, tas pats. Tikai ne ar klubu, bet pat dušā nevaru aizvilkties. Plānos bija likt ruļļus matos, jo rīt draudzenei jubilejas svinēšana.. Nezinu, kāds tur svinēšana sanāks. Būtu mani svētki - atceltu, bet tā..

Izejot tikko lauka'sajutos dīvaini, jo parasti tā nav pieskrēja mans mājas sargs pie manis un lūkojās man acīs pieglausdamies pie kājām itkā vēlēdamies man ko pateikt, tikai nesaprotu ko. Iespējams jūt kas notik Rīgā, iespējams jūt ka es esmu skumja...

Diena aizvadīta sērās un asarās par traģēdijas upuriem. Atcēlu visus savus plānus arī brīvdienās, nu nespēju fiziski darīt kaut ko jautru, redzot mūsu valsts sēras un līdzpārdzīvojot. Bijām arī traģēdijas vietā nolikt ziedus un svecītes, sajūtas drausmīgas. Tā migla, sajūtas, skatoties uz tumsas pārņemto Maximu, sajūtas, ka jūti mirušos, redzot cilvēku asaras, vienlaikus vienotību. Asaras birst par mūsu tautas sāpēm.

Gribās kaut kur no tā aizmukt,bet visur,kur skaties tas stāv priekšā.Izej ārā,ielas tukšas,aizej uz tuvējo bodi-tukš,pārdevējas garu seju,aizčapoju līdz savai Maximai,tur gar logu rindā saliktas svecītes,izkārts sēru karogs,mūzika iekšā izslēgta,viss tukš,pat darbinieku īsti nav.Neforši,gribētos pamosties un saprast,ka tikai murgs.

Ja par pozitīvām lietām,tad par laimi man vienmēr ir pozitīvs,smieklīgs un dejojoš taksis,kas ar savu bezrūpību liek pasmaidīt.Tētim laikam beidzot sāks iet biznes,nu tā vismaz izskatās,presē skaidu briketes,nelipa skaidas,tagad dabūjis kaut kādu lipekli un it kā ejot tā lieta beidzot.Bet tā nekā jauna manā dzīvē nav.