Tumšais Novembris

no rīta pamosties un tāda sajūta,ka nemaz neesi gulējusi..visu nakti vai nu slēpjos vai bēgu... un tad no rīta ieej Tvnetā...labāk nebūtu gājusi... nezinu kad tad beigsies,bet ceru,ka drīz...

Bet tu jau pati radi šo apburto loku - salasies ziņas, pēc tam prāts to visu apstrādā naktī. Risinājums - nelasīt ziņas, neskatīties ziņas tv.

Ja ir ta. Bet es ceru, ka pienakot decmbrim un pozetivajam ziemassvetku gaidisanas laikam, visi murgi parries.

Kā pēc šādām zinām dažas var runaties par nagiem un ebay žaketītēm?

Man vienai liekas ka šis vakars nav domāts tizlām plāpām?

Es apsveru jau tagad doties uz mežu pēc eglītes, tā prasās kaut kas jauks :D Bet tas nav saistīts ar novembri, bet gan ar ne visai priecīgo laiku personīgajā dzīvē.

oki, lai kādas būtu nelaimes, tāpēc nekas neapstājas, turpinam dzīvot un izbaudīt,ka vēl dzīvojam! Tai skaitā nav aizliegts runāt arī par žaketītēm... (t)

oki, lai kādas būtu nelaimes, tāpēc nekas neapstājas, turpinam dzīvot un izbaudīt,ka vēl dzīvojam! Tai skaitā nav aizliegts runāt arī par žaketītēm...

+++

ne velti novembri dēvē par nāves mēnesi... :(

Es savā mazpilsētā tieši šajā novembrī zinu ļoti daudz auto katasrofas, kas beigušās ļoti smagi. Drauga draugs cieta vienā to tām. es droši varu pateikt,ka kaut kas šomēnes ir, jo , iespējams, Rīgas nelaimes visas neatspoguļo, bet manas mazpilsētas nelaimes atspoguļo un nekad nekas tāds nav bijis..tik daudz, vienā mēnesī. katra nedēļa nāk ar šausmām. un nav ne sniega, ne ledus, lai teiktu,ka šoferi brauc neapdomīgi, neatbilstoši gadalaikam.

Par to maximu, tik tiesam skumji, ka ta sancais un par to, ka tomer neizoleja tos visu cilveku, lai atrisinatu situaciju, bet domaja tik par pelnu.
Pedeja laika zinas ari lasu par tika daudz nelaimem, liekas, ka viss tomer vareja but pavisam citadak.

Novembrī vismaz katru 2. nakti redzu sapņos čūskas. Jā, mājās televizorā uz kluso bieži ieslēgts "Animal planet", bet nedomāju, ka tas ir iemesls. :)

un nekad nekas tāds nav bijis..tik daudz, vienā mēnesī. katra nedēļa nāk ar šausmām. un nav ne sniega, ne ledus,

skumji,bet fakts...

Viss notiek tā, kā cilvēki paši vēlas un pirmais no iemesliem ir cilvēku bezatbildība par viņu dzīvību un veselību. Kas dija cilvēkiem galvā kad tie gāja veikalā kaut tur jau auroja sirens? Kas cilvēkam lika nospļauties uz savu dzīvi un turpināt strādāt. Un komentāri internetā, ka darbinieki paši par sevi smējas un teica, kā kadreiz jumts uzbruks virsu. Visas šīs domas un nezināšana kā dzīvot, bezatbildība par sevi, viss tas noved pie tāda veida trageģijam.