Labs ir, izklāstīšu savas versijas.
1. Sākumā bija projekts ar vieglu zālāju uz jumta. Tā tass arī tika aprēķināts (visi kopņu izmēri, savienojumi). Tad ienāca prātā, ka varētu uzcelt kaut ko ekskluzīvāku - bērnu laukumu. Konstruktoram uzdeva jautājumu, vai konstrukcijas turēs. Viņš paskatījās, parēķināja. Jā, kopņu šķērsgriezumi visas slodzes uzņem, super! Beettt, kādam varbūt piemirsās, ka konstrukcija ir tik stipra, cik stiprs ir tās vājākais posms. Šoreiz tas bija skrūvju savienojums kopnes centrā. Varbūt to savienojumu nepārbaudīja. Lielākais moments ir kopnes apakšējā daļā, laiduma vidū. Un tieši tur tika veidots skrūvju savienojums.
2. Otrais variants saistīts ar to, ka izglābtie visi min milzīgu ūdens daudzumu. Uz jumta bija pamatīga hidroizolācija (lai griestos nesūktos ūdens). Tas varēja izveidot "vannas" efektu. Vai nu uz jumta izveidojās ūdens vanna, kuras svaru neparedzēja (aizmirsa) projektā, vai arī slodze netika ņemta vērā, jo bija paredzēta kaut kāda noteka, kas nenostrādāja (aizsērēja, netika ielikta). Rezultātā kopnes neizturēja, jo nemaz nebija paredzētas tam, lai tādu slodzi nestu.
Bet tas ir tikai mans subjektīvais viedoklis par ēkas sabrukšanas iemesliem. Par bojā gājušajiem cilvēkiem, manuprāt, atbildība jāuzņemas ēkas īpašniekiem, īrniekiem un atļauju izsniedzejiem, kas pieļāva cilvēku esamību būvniecības vietā. Ja tā nebūtu, tad tikai sabruktu ēka. Var būt, ka dzīvību zaudētu pāris strādnieki (kas,protams, arī būtu skumji), bet nebūtu tik daudz mirušo.